Sasniegtais izlases apjoms ir 1200 respondenti, proporcionāli katra rajona un 7 lielo pilsētu iedzīvotāju. Šajā izlasē sasniegtais pilsoņu īpatsvars ir 79,3%, nepilsoņu īpatsvars ir lielāks nekā izlasē nepieciešams, tomēr statistiskās kļūdas robežās. Tāpēc kvantitatīvā pētījuma rezultāti ir statistiski nozīmīgi, ticami un atbilst Latvijas iedzīvotāju kopumam, kas nozīmē, ka izlases respondentu viedokli var projicēt uz Latvijas iedzīvotāju kopumu.
Kopējo rezultātu analīzē lielāka uzmanība ir pievērsta nepilsoņu viedoklim.
Esošās situācijas identificēšanai un kvantitatīvā apsekojuma izlases izveidei ir izmantoti LR Centrālās statistikas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Pēc izvirzītajiem darba uzdevumiem, datu salīdzināšanai tika izmantoti triju iepriekš veikto pētījumu dati:
1.„Ceļā uz pilsonisku sabiedrību – 1” (1997/98.gads)
2.„Ceļā uz pilsonisku sabiedrību – 2” (2000/01.gads)
3.„Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā” (2003.gads)
Šie pētījumi nav salīdzināti tieši un detalizēti, jo katrā pastāv atšķirīgas struktūras un metodikas, bet tika apskatītas situācijas attīstības tendencēs pilsonības iegūšanas motivācijā, pilsoniskās līdzdalības un reģionālās atšķirības.1
Kvalitatīvā pētījuma daļa sastāv no fokuss grupas diskusijas.
Fokuss grupas diskusijas mērķis bija iegūt padziļinātu informāciju par sabiedrības integrācijas un pilsonības iegūšanas aktuālākajiem aspektiem, kā arī noskaidrot Latvijas iedzīvotāju motivāciju iegūt vai neiegūt pilsonību, kopīgo un atšķirīgo pilsoņu un nepilsoņu līdzdalībā sabiedriski politiskajos procesos un piederības sajūtas aspektā.…