Saskarsme ir tāda subjektu mijiedarbības forma, kas jau sākotnēji motivēta ar viņu centieniem savstarpēji atklāt otra psihiskās īpašības un kuras procesā formējas starppersoniskās attiecībās (uzmanība, mīlestība, nepatika). Saskarsmes procesā ļoti svarīga ir partneru savstarpējā sapratne un izpratne, un tā ir atkarīga no tā, kā cilvēki izprot saskarsmes mērķus, motīvus, nostādnes. Tā ir ne tikai šo mērķu, motīvu un nostādņu izpratne, bet arī to sadalīšana un pieņemšana. Tāpēc liela nozīme šajā procesā ir tam, kā cilvēki cits citu uztver, jeb saskarsmes perceptīvajai pusei.
Sociālā percepcija ir cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes process. Uztveres rezultāti var mainīties, ja mainās partneru uzvedība un saskarsmes situācija. Uztveres procesā ir iesaistīta visa personība. Galvenie socioloģiskie mehānismi, kurus cilvēks izmanto priekšstatā par partneri veidošanā, ir identifikācija, refleksija, empātija un stereotipizācija.
Identifikācija – cita cilvēka izpratne, viņu apzināti vai neapzināti pielīdzinot sev. Pēc sevis cilvēks spriež par citiem.
Empātija – ir percepcijas mehānisms, kuru parasti izmantojam, kontaktējoties ar mums pazīstajiem, tuviem cilvēkiem. Empātija ir intuitīvs izpratnes veids bez apdomāšanas, kad emocionālā iejušanās otrā cilvēka uzreiz izraisa attiecīgu savu rīcību. Tā dalās:
Kognitīvā empātija – cilvēks saprot partnera situāciju un emocionālo stāvokli, bet nemaina savu pozīciju;
Emocionāla empātija – partnerī notiekošas stāvoklis, tiek saprasts emocionāli. Tā dalās uz pārdzīvojumiem (egoistiskās vajadzības pēc savas labklaības) un līdzjūtībām (rūpes par cita cilvēka labklājību);
Dabīgā empātija – tā ietver kognitīvos un emocionālos uzvedības komponentus (tas nozīmē, ka partneris saprot partneri un jūt tam līdzi).…
