Šajā rakstā izmantots personīgās pieredzes darbā ar grupām apkopojums, plaša grupu darba izpētes prakse, grupu un atsevišķu profesionāļu mācību programmu analīze saistībā ar šo tēmu. Galvenās raksta idejas sakņojas personīgā grupu vadīšanas praksē un teorijā, un galarezultāts ir autora interpretācija un ieteikumi attiecībā uz sociālā pedagoga un grupu dalībnieku mijiedarbības veicināšanu. Jau pašā raksta sākumā tiek uzskatīts, ka sociālajam pedagogam piemīt un ir labi izstrādājušās tādas būtiskas iemaņas kā empātija, noteiktība, patiesums, atklātība un spēja klausīties. Ja sociālais pedagogs nav apguvis šīs iemaņas cilvēku savstarpējo attiecību risināšanā un nespēj tās objektīvi pielietot, viņa centieni sekmīgi iejaukties grupu darbā izrādās nepietiekami, manipulējami un neefektīvi. Un šeit rodas jautājumi: kurš no sociālā pedagoga iejaukšanās mēģinājumiem veicina mijiedarbību un kā rezultātā grupas dalībnieka dzīvē var notikt nozīmīgas pārmaiņas? Kāda loma ir sociālajam pedagogam dažādu grupu vidū, īpaši pašpalīdzības sekmēšanā?
Sociālā pedagoga/darbinieka - grupas vadītāja funkcijas:
Mijiedarbības vadīšana
Primārā vadības funkcija ir vadīt un veicināt grupā notiekošo mijiedarbību. Īpaši svarīgi sociālajam pedagogam/darbiniekam ir būt aktīvam grupas izveidošanā, lai vērstu grupas darbību uz noteiktu mērķi un palīdzētu grupas dalībnieku savstarpējās mijiedarbībās. Grupas vadītājam jāvada diskusija par grupas mērķiem, par to, ko nozīmē būt šīs grupas dalībniekam, par paša sociālā pedagoga/darbinieka lomu, par to, ko dalībnieki var gaidīt no grupas. Bez tam sociālajam pedagogam/darbiniekam arī jāizskaidro grupas galvenās vadlīnijas un ar tām saistītie jautājumi, piem., nodarbību saturs, apmeklējums, riska uzņemšanās, konfidencialitāte, pašatklāsme un konfrontācija. Vadītājs var arī veicināt grupas mijiedarbību, ar sapratni attiecoties pret grupas dalībnieka komforta un drošības sajūtu. …
