Sociālā nevienlīdzība – stāvoklis sabiedrības biedriem, kad viņi ir nevienlīdzīgi bagātības, prestiža vai varas ziņā.1 Pirmsākumos, kad tikko sāka domāt par cilvēku sabiedrību nozīmi, tika izvirzīts atšķirības, kuras ir viegli ievērot starp jebkuras sabiedrības individuāliem un grupām. Visām kultūrām ir raksturīgi būt kaut kādā ziņā sociāli nevienlīdzīgām. Sociālā nevienlīdzība ir neizbēgams stratifikācijas rezultāts noteiktiem cilvēkiem vai grupām, kuri ir augstākā sociālajā kategorijā, kontrolē retus resursus, pieder vara un saņem sev speciālu attieksmi no apkārtējiem.
Stratifikācija – strukturēta kārtība visu grupu cilvēkiem, kas iemūžina nevienlīdzīgas ekonomiskas apbalvojumus un varu sabiedrībā.2 Stratifikācija iekļauj sevī veidus kā sociālā nevienlīdzība tiek nodota tālāk no paaudzes paaudzei, tādā veidā izveidojot hierarhisku secību cilvēkiem un grupām. Stratifikācija ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem socioloģijas izpētes priekšmetiem, jo var just tā ietekmi uz cilvēku mijiedarbību un iestādēm. Stratifikācijai ir 4 sistēmas:
1)Verdzība – visekstrēmākā forma legālai sociālajai nevienlīdzībai individuāliem cilvēkiem un grupām. Vergi pieder citam cilvēkam, kurus var legāli turēt kā savu privātīpašumu, viņi ir kā ekvivalenti mājdzīvniekam vai ierīcei. Senajā Grieķijā šie vergi bija kara gūstekņi un par vergu attiecīgajā laika posmā varēja kļūt jebkurš. Vergturība no tās pirmsākumiem ir prasījusi plašu fizisko iespaidošanu, lai varētu saglabāt privilēģijas un atalgojumu kā vergturis.…