Sociālā likumdošana

Termins sociālā likumdošana nav īsti precīzs, labāk būtu lietot sociālās tiesības , jo tas precīzāk apzīmētu tiesību normu aktu kopumu. Pirmskara LU pasniedzējs Mucinieks šo priekšmetu sauca arī par sociālo likumdošanu, Skultāne turpina tradīciju.
Šīs tiesības ir ļoti plašas, daudz normatīvo aktu. Turklāt šajā sfērā likumdošanu maina visbiežāk, kopumā ir ap 100 normatīvajiem aktiem. Latvijā no teorētiskā, zinātniskā viedokļa maz pētīta nozare, bet Vācijā šī nozare ir plaši pētīta. Sociālās tiesības ir arī cilvēktiesības. Vācijā tās dēvē par sociālajām tiesībām, Krievijā par sociālās nodrošināšanas tiesībām.
Diemžēl praktiķi Latvijā šis normas parasti tulko tā, lai cilvēks saņemtu pēc iespējas mazākus pabalstus, kompensācijas, tas skaidrojams ar valsts budžeta taupīšanu.
Sociālās tiesības:
- Sociālās tiesības ļoti plaša joma, tās skar katru cilvēku jau ar piedzimšanu, izglītošanos, pensiju, nāvi.
Strīdīgs jautājums vai sociālās tiesības ir patstāvīga tiesību nozare vai piederoša publiski/ privātajām tiesību nozarēm. Mucinieka sociālo tiesību definīcija: “Tiesību normu kopums ar ko valstij un darba devējam ir uzlikts sevišķs pienākums sociāli vājāko personu aizsardzībai.”
- Sociālās tiesības ir tiesību normu kopums, kam sociāli ekonomiski jānodrošina ik viena sabiedrības locekļa pilnvērtīga eksistence un dzimtas turpināšana, tiesības uz tādu dzīves līmeni, lai apmierinātu savas kultūras, izglītības utml. intereses.…