Sociālais gadījums un SD teoriju izmantošana.
E. (37 gadi) bieži pārmērīgi lietoja alkoholiskus dzērienus. Pirms trim gadiem viņš strādāja par autoatslēdznieku, bet alkoholisma dēļ viņš pazaudēja darbu. Pēc tam viņš vairākkārt iekārtojas kādā darbā, bet katrreiz to zaudēja. Pirms pusgada no viņa aizgāja sieva ar bērnu. Viņš pelnīja no gadījuma darbiem, bet nopelnīto nodzēra. Īpašu draugu viņam nebija, ka arī radinieku, ar kuru būtu labs kontakts, tikai “draugi pēc pudeles”.
Kādu dienu viņš negaidīti saņēma pavēsti- uzaicinājumu uz tiesas sēdi par viņa izlikšanu no dzīvokļa par parādiem. Kad viņš saprata, ka viņam draud izlikšana no dzīvokļa un līdz ar to nonākšana patversmē, viņš stipri piedzērās, nokrita, kā rezultātā tika ievietots slimnīcā, jo bija kājas trauma. Atrazdamies slimnīcā, viņš palūdza iespēju parunāt ar kādu par savām problēmām. Slimnīcas sociālais darbinieks pirmās intervēšanas gaitā secināja, ka klients atrodas aktīvas krīzes situācijā. E. atradās stipra emocionāla saspringuma stāvoklī, bija nobijies, nevarēja sakarīgi runāt. Pirms pēdējā notikuma ( paziņojums par tiesas sēdi) bija virkne neatrisinātu problēmu – darba zaudēšana, sievas aiziešana u.c. Šajā gadījumā bija lietderīgi izmantot krīzes iejaukšanas teoriju un humānistu pieeju. Sociālais darbinieks palīdzēja E. noņemt pārmērīgo emocionālo sasprindzinājumu, pielietojot empātisko klausīšanos, liekot saprast, ka viņš pieņem E. kāds viņš ir, nenosoda, un deva viņam cerību ka problēma ar izlikšanu no dzīvokļa it risināma.
Otra intervijas gaitā sociālais darbinieks kopā ar klientu diskutēja un pētīja pēdējo gada notikumus, kas viņu negatīvi ietekmēja. E. atzina, ka viņam ir problēma ar alkoholu un viņam ir nepieciešama palīdzība. Viņš saprata, ka viņam bija problēmas tikai tad, kad viņš atradās alkohola reibuma stāvoklī. Piemērām, agresivitāte pret sievu bija iemesls, kāpēc viņa aizgāja prom no viņa. E. sprieda, ka bailes nokļūt patversmē ir stiprākas par vēlmi dzert alkoholu, un ja viņš zinās, kā rīkoties, lai risinātu šo problēmu, viņš atturēsies no alkohola un ārstēsies.
Trešā intervijas gaitā sociālais darbiniek kopā ar klientu izstrādāja jaunas stratēģijas, lai nākotnē novērstu krīzes stāvokli:
Sociālais darbinieks informēja E. par viņu tiesībām un rīcību sakarā ar izlikšanu no dzīvokļa. E. bija pārsteigts uzzināt, ka pēc līkuma viņam ir iespējas pagarināt izlikšanas termiņu, noslēdzot līgumus ar komunālajiem dienestiem par ilgtermiņa parādu dzēšanas grafiku;
Klientam bija jāiet pie narkologa par ārstēšanas jautājumu;
E. jāapmeklē sociālās palīdzības centrs, kur viņš var saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;
E. jāiestājas Valsts Nodarbinātības dienesta uzskaitē, kur jāiziet kvalifikācijas kursi.
Tagad E. nelieto alkoholu jau četrus mēnešus, saņem sociālos pakalpojumus sociālās palīdzības centrā, uzlabojas viņa attiecības ar sievu un bērnu, radās cerība iekārtoties pastāvīga darbā.
…
