Divas Ēģiptiešu valdnieces Nefretete un Nefretari bija lielas smaržu cienītājas. Viņu pilīs bija telpas skaistuma kopšanai. Šeit varēja peldēties aromatiskās vannās. Te arī gatavoja un lietoja smaržīgās ziedes, parfīmus un pūderus. Smaržu un ziežu lietošana ieņēma nozīmīgu vietu ēģiptiešu ikdienā. Pēc mazgāšanās vai peldes ķermeni mēdza ierīvēt ar smaržīgām ziedēm un eļļām. Sausais tuksneša klimats radīja nepieciešamību mitrināt ādu. Eļļas lietoja, lai saglabātu tās elastību. Ziežu galvenie piegādātāji bija priesteri, jo tie mācēja tās pagatavot. Bet par vienu no augstākajām mākslām smaržu un kosmētikas lietošanu padarīja Kleopatra. Uzskata, ka viņa ik dienas peldējās smaržīgās vannās un tieši ar parfimērijas palīdzību jau pirmajā tikšanās reizē paveda Antoniju.
Francijas slavenības un smaržas.
Francijā smaržu meistari strādāja kopš 12. gadsimta. Pirms ķļūt par šādu meistaru, vajadzēja nokalpot 7 gadus. Kad radīja jaunas smaržas vai zāles, tās reģistrēja un izdeva patentu. Vissenākie šādi patenti datēti ar 1190. gadu.
Kad 1533. gadā Katrīna Mediči apprecēja Henriju II, kopā ar viņu no Florences ieradās personīgais smaržu meistars Renē. Renē darbnīca kļuva par ļoti iecienīt tā laika elites satikšanās vietu. Tas paātrināja smaržas izplatību šajās aprindās. Katrīnu Mediči pazīst kā Francijas parfimērijas aizgādni, kas veicināja šīs nozares attīstību valstī. …