Slodzes testa EKG protokols
Fiziskās slodzes testam tiek lietots modificēts Brūsa protokols – standartizēta slodzes dozēšanas programma. Latvijas Kardioloģijas centrā pieņemts lietot šādu protokolu:
1. pakāpe – 3 min 50 W; 2. pakāpe – 3 min 100 W; 3. pakāpe – 3 min 150 W; 4. pakāpe – 3 min 200 W; 5. pakāpe – 3 min 250 W. Maksimālā pieļaujamā slodze ir 250 W.
Pacients aktīvi jāizjautā viss testa laiks par viņa pašsajūtu. Testa mērķis ir sasniegt submaksimālo pulsu. Pēc slodzes seko atjaunošanās periods, kura laikā turpinās EKG pieraksts, AS monitorēšana un pacienta pašsajūtas izvērtēšana. Parasti atjaunošanās periods ilgst vismaz 4 minūtes vai līdz brīdim, kad stabilizējas AS, sirdsdarbības frekvence un izzūd izmaiņas EKG, uzlabojas pacienta pašsajūta. Slēdzienā jādefinē testa pārtraukšanas kritēriji, slodzes lielums, laiks līdz simptomu vai EKG izmaiņu sākumam, kopējais slodzes laiks, asinsspiediens, pulss, EKG izmaiņu lielums un plašums, pēcslodzes atjaunošanās periods.
Fiziskās slodzes testa fizioloģija
Sākot fiziskās slodzes testu un palielinot slodzes intensitāti, strauji pieaug skābekļa piesaiste plaušās. Pēc otrās testa minūtes O2 piesaiste katrā slodzes intensitātes pakāpē sasniedz relatīvi stabilu līmeni. Maksimālā skābekļa piesaiste (VO2 maks.) ir tas O2 apjoms, ko pacients izmanto slodzes testa laikā, darbojoties lielai daļai no kopējās muskuļu masas. VO2 atspoguļo O2 daudzumu, kas tiek transportēts un izmantots šūnu metabolismā. Par maksimālu sauc fiziskās slodzes lielumu, kuru veicot iestājas plato fāze skābekļa patēriņā, kad, vēl vairāk palielinot slodzi, patērētā skābekļa daudzums vairs nepieaug. VO2 maks. nosaka, analizējot izelpoto gaisu vai novērtējot sasniegto slodzi. VO2 maks. rādītāju izmanto, lai skaitliski izteiktu vajadzību pēc O2 piesaistes.
…