Slāpeklis Dabā un tā iegūšana. Slāpeklis ir visu augu un dzīvnieku olbaltumvielu sastāvdaļa. 16% no visas augu olbaltumvielu masas ir slāpeklis. Tas atrodams akmeņoglēs un kūdrā, to satur arī daži minerāli, no kuriem pazīstamākie ir Čīles salpetris NaNO3 un kālija nitrāts KNO3 jeb Indijas salpetris.
Laboratorijā slāpekli iegūst nātrija nitrīta reakcijā ar amonija hlorīdu vai amonija sulfātu , bet rūpniecībā- frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
Slāpekļa īpašības un izmantošana. Slāpeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas ir nedaudz vieglāks par gaisu, slikti šķīst ūdenī. Tā viršanas temp. ir – 195,81ºC , bet kušanas temp. ir -210,01ºC.
Slāpeklis ir ķīmiski inerta gāze. Parastajos apstākļos tas savienojas tikai ar litiju, veidojot nitrīdu:
6Li + N2 2Li3N
Slāpekļa ķīmiskā aktivitāte palielinās augstās temperatūrās, paaugstinātā spiedienā, izmantojot katalizatorus. Piemēram, slāpeklis ar skābekli savienojas 3000ºC temperatūrā:
6N2 + 5O2 2N6O5 ,
Bet slāpekļa reakcijā ar ūdeņradi optimālais amonjaka NH3 iznākums ir tikai tad, ja temp. Ir 500ºC , spiediens 100 MPa un ja lieto katalizatoru – porainu dzelzi:
N2 + H3↔ 2NH3 + Q
Slāpekli lieto galvenokārt amonjaka un nitrīdu sintēzei, metālu virsmas nitridēšanai. To izmanto inertas vides radīšanai. Šķidru slāpekli lieto aukstumiekārtās.…
