Par slāpekļa riņķojumu sauc savstarpēji saistītus, atgriezeniskus procesus, kuros slāpeklis no gaisa pāriet augsnē un no augsnes gaisā.
Augi un dzīvnieki gaisa slāpekli uzņemt nevar, taču to spēj saistīt augsnes baktērijas, kā arī gumiņbaktērijas, kas mājo uz tauriņziežu ( āboliņa, zirņu, lupīnas u.c.) saknēm. Nedaudz slāpekļskābes veidojas negaisa laikā un tādējādi kopā ar lietu nonāk augsnē. Ūdenī šķīstošos amonija sāļus un nitrātus augi uzņem ar sakņu sistēmu un sarežģītos bioķīmiskos procesos sintezē aminoskābes un olbaltumvielas.
Olbaltumvielu trūdēšanas procesā veidojas amonjaks, no kura atkal tiek sintezētas olbaltumvielas. Taču denitrifikācijas baktēriju ietekmē, kā arī degšanas procesos daļa no slāpekļa savienojumiem pārvēršas par N2. Daudz slāpekļa savienojumu izskalojas no augsnes ar nokrišņu ūdeņiem.
Procesi, kuros augsnē nonāk slāpeklis, līdzsvarojas ar tiem procesiem, kas izraisa slāpekļa zudumus. Taču cilvēka darbības rezultātā ( lauksaimniecības kultūras ražu novākšana, kurināmā un citu organisko vielu sadedzināšana ) šis līdzsvars tiek traucēts un slāpekļa daudzums augsnē samazinās. To atjauno ar kūtsmēsliem un minerālmēslojumu.…