Skrimšļzivis - haizivis

Haizivis ir vienas no bīstamākajām jūras iemītniecēm, jo tām ir ātrai peldēšanai piemērota ķermeņa forma, lieliski attīstīta oža un asi zobi. Okeānā tām nav ienaidnieku. Haizivis dzīvo jūrā jau 350 - 400 miljonus gadu. Šajā laikā tās ir stipri izmainījušās. Milzīgā baltā haizivs ir vislielākā plēsīgā zivs – garumā tā pārsniedz 9 m un svet 2,7 tonnas. Tās žokļos ir vairākas rindas milzīgu zobu. Baltā haizivs klejo okeānos, meklējot laupījumu. Viņa uzbrūk visdažādākajiem jūras iemītniekiem, nereti aprijot tos veselus, un neatsakās arī no maitas. Vairumam zivju ir kaula skelets, bet haizivīm no tām radniecīgajām rajām skelets veidots no mīkstākas vielas, ko sauc par skrimsli. Dažām haizivīm skrimsli mugurkaulā, žokļos un galvaskausā pastiprina minerālvielu nogulsnējumi.

Sistemātiskā piederība:
Dzīvā daba
Eikarioti
Dzīvnieku valsts
Hordaiņu tips
Mugurkaulnieku apakštips
Žokleņu nodalījums
Skrimšļzivju klase
Haizivis…