Šķiršanās: emocionālā, sociālā, juridiskā

Ģimenes pedagoģija un psiholoģija Izvēlējos konkrēto Ā. Karpovas lekciju, lai dziļāk izprastu šķiršanās procesa ietekmi sociālajā un emocionālajā jomā, kā arī šķiršanās sekas, ietekmi uz bērniem. Ā. Karpova atzīmē, ka pašlaik Latvijas sabiedrībā notiek intensīva vērtību pārvērtēšana. Cilvēki aizvien biežāk uzdrošinās pārkāpt garīgās robežas. Jo ir kļuvuši patstāvīgāki gan materiāli, gan psiholoģiski – sabiedrības individuālās brīvības izpratnē. Ja agrāk ģimenes dzīvē daudz ko pacieta un ar daudz ko samierinājās, tad tagad cilvēki cenšas risināt sasāpējušās problēmas. Viens no tādiem radikāliem risinājumiem ir šķiršanās. Šķiršanās gandrīz vienmēr ir psiholoģiski sarežģīts un smags notikums – spēcīgs emocionāls un psihisks satricinājums, lai kādi ārēji vai iekšēji cēloņi tajā būtu vainojumi. Dažkārt cilvēki jūtas tik traumēti, ka par jaunu laulību vairs nedomā. Ā. Karpova piekrīt l.Gozmana versijai, ka noteicošās ir mijiedarbības īpatnības pāra iekšienē – saskarsmes process. Vecākiem ir nepieciešams emocionālais atbalsts, un viņi to meklē pie bērniem, tā radot tiem papildu nastu jau tā grūtajā situācijā. Dzīvojot kopā „bērnu dēļ”, vecāki kļūdās – bērns apzināti vai neapzināti iemācās aplamu dzīves modeli, iemācās izlikties, melot; bērns tādu ģimenes modeli uzskata par normālu parādību un tiks virzīts „uz līdzīgām attiecībām”.