Katrai no šīm, manis pieminētajām detaļām, ir zīmīga loma filmu uzņemšanā. Skatu punkti cilvēkam ļauj neizjust atšķirību starp realitāti un ilūziju, bet izbaudīt sajūtu, ka skatītājs pats darbojas šajā filmā.
Mainoties laikam, mainās arī tehnoloģijas, kas paver iespējas atklāt jaunus skatu punktus. Piemēram, mūsdienās aktuāli ir mēģināt izmantot citu skatu, nevis ierasto deviņdesmit grādu leņķi pret cilvēku, lai gan joprojām šis skatu punkts ir populārākais. Režisori pateicoties uz priekšu ejošajām tehnoloģijām var izmantot jaunus skatu punktus – vairāk un dažādāk no augšas, kā arī zem ūdens, kas tehnoloģijām attīstoties ir kļuvis populārs.
Skatu punkts bieži vien palīdz skatītājam nolasīt kādu informāciju, kas netiek pateikta vārdiem – dažādas emocijas, vizuālais tēls un par raksturojums.
Piemēram, ja tēls tiek skatīts no skatu punkta, kas atrodas virs viņa, liecina par vāju personību, bet turpretī, ja skatu punkts tiek ņemts no apakšas uz augšu, cilvēks savā prātā uzreiz velk paralēles ar diženumu.
Ja analizējot vizuālo vēstījumu var pieturēties pie skatu punkta skaidrojumiem, tad turpretī analizējot literāro, vadīties pēc šiem un citiem skaidrojumiem ir gandrīz neiespējami, jo gan noteikt vēstītāja klātbūtni un to, kā to parāda, ir sarežģīti.
Secinājumi
Skatu punkti ir tie, kas papildina un veido interesantas ainas filmās, kas liek pazust šai šaurajai līnijai starp ilūziju un realitāti. Lai gan filmas laikā tiek apskatīti ļoti daudz skatu punkti, nākas spriest, ka ne zem katra ir apslēpta kāda dziļāka doma un vēstījums. Un savā ziņā skatu punktu skaidrojumi ir diez gan subjektīvi, jo katrs redzot kaut ko no kāda skatu punkta velk paralēles ar sev zināmo un tikai viņš pats skatu punkta skaidrojumu uztver citādāk kā pārējie. Tā tad varam secināt, ka īstos iemeslus kāpēc kādā ainā ir tieši tāds skatu punkts, spēj saprast tikai režisors, kāda nianse ir paslēpta zem šī skatu punkta.
…
