Skaņu "c", "s" mācīšanas un diferencēšanas plāns

Lai mācītu skaņu C , jāizmanto mēles vingrinājumi, kas veicina priekšējo mēleņu izrunu.

„Labrīt!”
ar mēli pieskarties labajam vaigam, kreisajam vaigam, zodam, ja iespējams, degunam.

„Šūpoles”
Atvērt muti. Pie ieelpas nolikt platu mēles galu aiz apakšējiem priekšzobiem, pie izelpas tas paceļams aiz augšējiem priekšzobiem. Lūpas un apakšžoklis ir nekustīgi, darbojas tikai mēle. Mēles pacelšana notiek augšā – lejā.

„Bundzinieks”
Pasmaidīt, atvērt muti un pieklauvēt ar mēles galu pie augšējiem priekšzobiem, skaidri nu vairākas reizes izrunājot D-D-D, sākumā skaņu izrunā lēnām, pakāpeniski temps pieaug. Apakšžoklis nekustīgs, darbojas tikai mēle. Skaņai jābūt skaidrai, ritmiskai. D izrunā tā, lai justu gaisa plūsmu. Paškontrolei lieto papīra strēmelīti, pieliekot bērnam pie mutes. Pareizi izpildot vingrinājumu, papīrs kustēsies.

C izrunas mācīšana:

Skaņa c ir salikta skaņa, to veido divu skaņu T + S kopskanēšana.

Mēles gals atrodas T izrunas pozīcijā, tiek klāt piepludināta īsa, asa gaisa plūsma, lūpas iestieptas smaidā.
Mēles gals īslaicīgi viegli saspiests starp zobiem, notiek īsa, ātra S izruna, mēles galu atlaižot.
Mēles gals pie augšējiem priekšzobiem, tiek izrunāta skaņa T, spēcīgi izpūšot gaisu, tādējādi ļaujot visvieglāk eksplozīvi saplūst abām skaņām.…