Skābeklis

Skābeklis ir gāze, kuru elpo organismi. Skābeklis ir ķīmiskais elements, kas normālos apstākļos ir gāze. Skābeklis ir viena no gaisa sastāvdaļām un tas nepieciešams dzīvu būtņu izdzīvošanai.
21% (pēc tilpuma) no mūsu planētas atmosfēras veido skābeklis. Skābeklis ir ļoti aktīvs nemetāls, un dabā brīvā veidā tas ir sastopams tikai tāpēc, ka to izdala augi. Tomēr savienojumos ar citiem elementiem tas ir sastopams apmēram 10000 reižu vairāk nekā brīvā viedā. Skābekļa nozīme dzīvības procesos neaprobežojas tikai ar elpošanu. No diviem skābekļa alotropiskajiem veidiem – parastā skābekļa 02 un ozona 03 , stabilāka ir pirmā forma. Ozons diezgan ātri pārvēršas parastā skābeklī, ja vien nepaspēj stāties reakcijās ar citām vielām. Pieņemts teikt, ka skābeklim nav ne krāsas, ne garšas, ne smaržas. Skābekli var iegūt gan laboratorijās, gan rūpniecībā.


SKĀBEKĻA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Ķīmiskā elementa simbols O
Vienkāršas vielas ķīmiskā formula O2
Atomu molmasa Mo =16 g/mol
Molekulu moltilpums 22,4 l/mol


Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs. Skābekļa blīvums (p=1,429 g l-1) ir nedaudz lielāks par gaisa blīvumu. Skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas un garšas. Tas slikti šķīst ūdenī, nedeg, taču tas uztur degšanu un reaģē ar degošo vielu (oksidēšanās). Skābeklis ir ļoti reaģēt spējīga viela. Skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements.
…