Skābeklis

Skābeklis dabā un tā iegūšana. Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Savienojumos ar citiem elemen­tiem tas ietilpst ūdens, daudzu Zemes iežu un minerālu, kā ari organisko savienojumu sastāvā, no kuriem veido­ta visa dzīvā daba. Bet brīvā veidā, t. i., kā diskābeklis 02, skābeklis atrodas atmosfērā, nedaudz arī ūdenī un augsnē. Zemes garozā elementa skābekļa masas daļa ir 49,5%, litosfērā — 46,6%, hidrosfērā — 86,03%, tropo­sfērā (gaisa sastāvā) — 23,12%. Dzīvajos organismos skābekļa masas daļa ir aptuveni 70%.
Laboratorijā skābekli iegūst, karsējot kālija permanganātu vai katalizatora MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu.
2KMn04 → K2Mn04 + Mn02 + 02↑
2H2O → 2H2O + O2↑
Rūpniecībā skābekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
Skābekļa īpašības un izmantošana. Parastajos apstākļos skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas slikti šķīst ūdeni. Skābeklis -183oC temperatūra pāriet šķidrā stāvokli. Tad tam ir zila krāsa. Skābekļa blīvums ir 1,43 g/l.
Skābeklis O2 ir ķīmiski aktīva viela. Tas ir spēcīgs oksidētājs, tāpēc veido savienojumus ar visiem ķīmiskajiem elementiem, izņemot He, Ne, Ar.…