Izmantotie jēdzieni: sirreālisms, dadaisms, avangards, absolūtais reālisms, virsreālisms, „izsmalcinātais līķis” (le cadavre exuis), automātiskā rakstība, abstraktais sirreālisms, figurālais sirreālisms, Galerie Pierre, ready-made.
Sirreālisms (no franču vārda surréalité - pāri realitātei stāvošs (virsreālisms), absolūtais reālisms) sākumā bija literārs virziens. Viens no modernisma virzieniem 20.gs. literatūrā un mākslā. Ap 1922.g.sirreālisms attīstījās no dadaisma, taču vienlaikus bija būtiski citāds. Sirreālisti neaprobežojās ar vecās kultūras noliegumu – viņi centās radīt jaunu pasaules ainu. Sirreālisms ietekmēja glezniecību, tēlniecību, teātri un kino. Sirreālisms izsīkst līdz ar Otrā pasaules kara beigām.
Parīzes literātu grupa (L. Aragons, P. Eliārs u.c.) ar Andrē Bretonu priekšgalā atšķēlās no dadaistiem. Drīz viņiem pievienojās vairāki citi avangarda gleznotāji. Savu kustību Bretons un viņa domubiedri apzīmēja ar terminu, ko 1917.g. bija radījis Gijoms Apolinērs. Slavens ir fakts, ka franču dzejnieks Gijoms Apolinērs savu 1917. gadā pirmoreiz izrādīto lugu "Tirēzijas krūtis" nosaucis par sirreālistisku drāmu, jo savā darbā autors tiecies izteikt to, "kas ir pārāks par īstenību". Andrē Bretons tūlīt pārņēma Apolinēra izteikto apzīmējumu, jo tas precīzi atbilda jaunā mākslas virziena koncepcijai. Savas lugas priekšvārdā Apolinērs arī norādīja, ka māksliniekam savā mākslā jāatgriežas pie dabas, taču nevajag to atdarināt fotogrāfiski precīzi, bet gan jāliek lietā sava radošā fantāzija, tā dabā saskatāmo izpaužot caur savu emocionālo izjūtu prizmu.…
