Asinsspiediena izmaiņas
Asinsspiedienam (AS) grūtniecības laikā jāsaglabājas normas robežās. Agrīnā periodā var vērot AS nepastāvīgumu, pēdējos mēnešos – tendenci uz tā paaugstināšanos, tomēr normālas grūtniecības laikā sistoliskais asinsspiediens (SAS) nepārsniedz 125-130 mmHg. Diastoliskajam asinsspiedienam (DAS) ir tendence pazemināties (agrīnā periodā, 13.-20. grūtniecības nedēļā vidēji par 10 mmHg) sakarā ar kompensatoru kopējās perifērās asinsvadu rezistences samazināšanos.
Dzemde nospiež lielos asinsvadus, mazinās perifēro asinsvadu pretestība, kas nosaka asinsspiediena pazemināšanos kā normu (!) pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī. Pat ģībonis, galvas reibonis un pastāvīgs vājums ne vienmēr liecina par patoloģiju. Kolapss un šoks ir akūti stāvokļi, kas visbiežāk saistīti ar kādu patoloģiju. Par hipotoniju uzskatāmās asinsspiediena robežas ir 105/60 mmHg. Mērot asinsspiedienu guļus stāvoklī, konstatē izteiktāku hipotoniju (jo dzemde nospiež apakšējo dobo vēnu).
Hroniska fizioloģiska hipotonija (ja, neskatoties uz pazeminātajiem AS skaitļiem, ir saglabātas darbaspējas, laba pašsajūta un nav nekādu patoloģisku izmaiņu) var būt pilnīgi veselām sievietēm, piemēram, sportistēm.
Patoloģiska hipotonija (kas traucē pašsajūtai un darbaspējām), iedalās simptomātiskā (saistītā ar citām slimībām – infekcijām, anēmiju u.c.) un neirocirkulatorā (kad traucēta asinsriti regulējošā funkcija) hipotonijā un var sarežģīt grūtniecības un dzemdību norisi.
Fizioloģisku hipotoniju nevajadzētu ārstēt. Simptomātiskas hipotonijas gadījumos jānovērš slimība, kas to izraisījusi. Neirocirkulatoras hipotonijas ārstēšanas mērķis ir novērst patoloģiskos simptomus un iespējamās komplikācijas.
…
