Pēdējos gados Singapūras elite vairs nelolo ilūziju, ka valsts pārskatāmā nākotnē spēs sasniegt līdzsvarotai paaudžu maiņai nepieciešamo dzimstības līmeni (vidēji 2,1 bērnu vienai sievietei).
Tā vietā tautsaimniecības uzturēšanai vajadzīgo iedzīvotāju skaitu nodrošina, īstenojot pārdomātu un visai agresīvu migrācijas politiku. Rezultātā mūsdienās tikai 60 % Singapūras iedzīvotāju ir šīs valsts pilsoņi. Joprojām tiek domāts par to, kā atbalstīt ģimenes un bērnus, taču politiskie akcenti ir mainījušies. Jauns virziens ir, piemēram, cīņa ar dzimumu lomu stereotipiem, lai motivētu vīriešus iesaistīties bērnu audzināšanā. Singapūras valdība ir sapratusi, ka dzimstības veicināšanas problēma nav risināma atrauti no vispārējās sociālās drošības jautājumiem — iedzīvotājiem un jo sevišķi jaunākajai paaudzei ir svarīgi justies droši un zināt, ka būs gan darbs, gan jumts virs galvas. Tāpat valdība ir sapratusi, ka arī sirmgalvji nav “norakstāmi” un ka arī gados vecāki cilvēki var sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības nākotnē, ja valsts viņiem palīdz apgūt jaunas prasmes un rada labus darba apstākļus.
Singapūrā, līdzīgi kā pārtikušajās Eiropas valstīs, notiek vērtību maiņa: no materiālisma uz postmateriālismu.
…