Simbolisko labumu tirgus kā sociālās apmaiņas veids (P.Burdje)

Intelektuālā un mākslinieciskā produkta autonomizācija ir saistīta ar sociāli nodalāmas profesionālu mākslinieku vai intelektuāļu kategorijas izveidi. Tie mazāk tiecas ievērot likumus, izņemot specifiski intelektuālās vai mākslinieciskās tradīcijas, kuras nodevuši tālāk profesionāļi un, kuras tiek uzskatītas par atskaites punktu.
Autonomizācijas process noved arī pie mākslas attīstības, jo māksla ir arī saistīta ar transformētajām attiecībām starp māksliniekiem un nemāksliniekiem un citiem māksliniekiem. Šī transformācija noved pie relatīvi autonoma mākslinieciskā lauka izveides un pie svaigas definīcijas mākslinieka funkcijām un viņa mākslai.Produkcijas un simbolisko lietu cirkulācijas lauks tiek definēts kā objektīvu saistību starp sistēma starp dažādām instancēm. Ierobežotās produkcijas lauka kā sistēmas, kas ražo kulturālas lietas, kas ir objektīvi nolemtas tiem pašiem kulturālo lietu ražotājiem, struktūra atšķiras no liela mēroga kulturālās produkcijas lauka, kas specifiski organizēts, lai ražotu kulturālas lietas, kas nolemtas neražotājiem, ‘plašai publikai’. Ierobežotās produkcijas lauka autonomiju var mērīt ar tā spēju definēt pašas kritērijus savai produkcijai un produkcijas novērtēšanai. …