Lauks – tā ir darbības vide, kas ir hierarhiski organizētas vides virkņu veidā (ekonomiskais, izglītības, kultūras lauks u.tml.). Lauks ir kā teritorija, kur notiek izmaiņas. Ikviens no laukiem nosacīti ir patstāvīgs un strukturāli līdzīgs citiem laukiem. Struktūra ir atkarīga no attiecībām un pozīcijas, kuru aģents ieņem laukā katrā atšķirīgā laika sprīdī.
Lauka jēdziens ietver sevī kontroles spēju un kompetenci, no kuras veidojas vara. Lauka mainību var uztvert kā tirgu – ir grūti uztvert attiecības, kādas veidojas lauka ietvaros.
Savā darbā „Atšķiršana” Burdjē raksturo kultūras kapitālu kā zināšanu formu, iekšēju kodu, kas rāda aģenta kompetenci kultūras attiecību un kultūras kodu atšifrēšanā.
Visi elementi – simbols, kods un lauks ir semiotikas elementi. Kodi semiotikā tiek izprasti kā informācijas nesēji. Lauks un kods kopā veido saskares tīklu. Kods, lauks un simbols ir pastarpinoši jēdzieni, kuri norāda uz distanci, kas izveidojas starp cilvēku, viņa pieredzi un interesi, kuru viņš velta kādai no prakses sfērām, nebūdams tajā tieši iesaistīts.…