Trešais posms. Finansiālu grūtību rezultātā teātri slēdz (1892). Iesākto turpina Jaunrades teātris Oreljēna Marī Linjē Po vadībā. Linjē-Po – aktieris, režisors, dzejnieks, gleznotājs, scenogrāfs, memuāru autors, teātra impresārijs. Darbojies gan Brīvajā teātrī, gan P. Fora Dailes teātrī. Viņš kļūst par visizteiktāko simbolisma režijas īstenotāju skatuves mākslā. Jaunrades teātra darbībā izdalāmi divi posmi: 1) (1893- 1899) simbolisms; 2) (1912- 1929) komercmākslas prasības + modernisma virzienu stilistika.
Profesionāls teātris, talantīgi aktieri. Teātri atklāja ar M. Māterlinka lugu „Peleass un Melizande”, teksts runāts mūzikas pavadījumā, mazināta skatuves dziļuma perspektīva.
Skatītājus piesaistīja simbolismā iestudētās skandināvu autoru lugas. Īpaša nozīme repertuārā bija H. Ibsena lugām („Pērs Gints”, „Leļļu nams”, „Mīlestības komēdija”, „Brands”). Kopā iestudēja astoņas norvēģu lugas, akcentējot tajās vientulības, ciešanu un metafiziskos motīvus. Slavenākā izrāde Jaunrades teātrī A. Zarī traģifarss „Karalis Ībī”, kura manifestē spēles pašvērtības ideju. Izrādi spēlēja bez priekškara, darbības vietas attēlotas ar uzrakstiem, aktieri iznāca no kamīna mutes.
Simbolisma teātra galvenei teatrālās valodas elementi – stilizācija un estetizācija, kas attiecināti uz visām teātra izrādēs sfērām.
Skatuviskā kompozīcija parādījās kā mēmās ainas, aktieri uz brīdi sastinga gleznieciskās pozās, lai radītu atdzīvojušos gleznu. Scenogrāfija neattēloja reālistisku vidi, izmantojot vienkrāsainas kulises un prospektu. Svarīga nozīme gaismām, izmantoja krāsainu gaismas filtru maiņu, katrai emocionālajai noskaņai bija cita krāsa. Izmantota īpaša tehnika kā uzburt sapņa, vīzijas vai murga atmosfēru.
Plaši izplatīts kostīms – antīko togu stilizēts variants pelēkā, baltā, gaišzilā krāsā. Skatuviskās norises notiek uz muzikāla fona , tas ir neitrāls ar atsevišķiem aktīviem akcentiem. Aktierspēlē dominē monologa tipa deklamācija, svarīgs aktiera balss tonis un balss skaņas augstums. Runas stils ir monotons, vienmuļš, nemainīgs vienas ainas ietvaros. Pozas ir skulpturālas, kas plastiskā formā atveido iekšējā stāvokļa nianšu maiņas. Ar simbolisma teātra estētiku saistīta straujā mīnu mākslas attīstība.
Naturālistiskais un simboliskais teātris ir sagatavojis bagātu filozofisko un estētisko ideju bagāžu, kas veicināja režijas teātra strauju uzplaukumu 20. gs.
…
