35. NOX samazināšana dūmgāzēs sekundārās metodes:Pie sekundārajām metodēm samazina NOX daudzumu dūmgāzēs: Var iedalīt: Sausās metodes, mitrās metodes.Sausās metodes iedala: a) Selektīvā nekatalītiskā - dūmgāzēs tiek izsmidzināts amonjaks. Notiek reakcija, kā rezultātā NOX pārveidojas par brīvu N2 un H2O (900-1100) b)Selektīvā katalītiskā - tāpat dūmgāzēs tiek iesmidzināts amonjaks, bet dūmgāzes plūst caur katalizatoru, tādēļ nepieciešamā temperatūra ir no 300-400 grādiem. efektiv 80-90%, ar laiku samazin., jo uz katal. rodas nogulsnes utt.. Katalizators ir vairāku ķīmisku savienojumu sajaukums.c) Vienlaicīga SO2 un NOx atdalīšana - kā absorbents tiek izmantota aktīvā karbonizētā ogle. Sākotnēji tiek absorbēts sēra dioksīds. Tālāk tiek pievadīts amonjaks, lai NOx sadalītu par slāpekli un ūdeni. Aktīva ogle darbojas kā katalizators.Mitrā metode. (SNOX process) samazinās SO2 un NOx. Šajā procesā SO2 tiek katalītiski oksidēts par SO3, savukārt NOx tiek reducēts par N2 un H2o, izmantojot amonjaku.
36. Putekļu atdalīšana no dūmgāzēm ar dinamiskajiem un mitrajiem savācējiem:Dinamiskie kolektori:Visizplatītākais veids ir ciklons. Radušos centrbēdzes spēku rezultātā cietās daļiņas tiek atsviestas uz ciklona iekšējām sieniņām. Cikloni var būt ar tangenciālu vai aksiālu dūmgāzu ieplūdi. Cikloniem ar aksiālu ieplūdi rotācijas kustību piešķir lāpstiņas. Cietās daļiņas, kas nonāk uz ciklona iekšējās virsmas, ar sekundārās gāzu plūsmas palīdzību tiek izvadīts ārā no tā. Samazinoties diametram pie dotā plūsmas ātruma, atdalīšanas efektivitāte pieaug, tāpēc biežāk izmanto vairākus maza diametra ciklonus. Mitrie kolektori: Pamatojas uz to, ka dūmgāzes saskaras ar šķidrumu un cietās daļiņas paliek tajā. Visizplatītākais ir skruberis: tajā dūmgāzes plūst ar ļoti lielu ātrumu, un plūsmā tiek padots ūdens. Tas sadalās sīkos pilienos un cietās daļiņas pāriet šajos pilienos. Izmanto arī Venturi caurules. Tajos dūmgāzes plūst caur droseli kas palielina to ātrumu un tiek padots ūdens. Maisījums nonāk difuzorā, un pilieni tiek atdalīti separatorā.
37. Putekļu atdalīšana no dūmgāzēm ar auduma filtriem un elektrostatiskajiem atdalītājiem: Auduma filtri: sastāv no vairākiem vertikāli izvietotiem šķiedru auduma filtriem vai auduma caurulēm. Dūmgāzes tiek padotas šajos filtros vai caurulēs. Darbojas kā putekļu sūcēja filtrs. Cietās daļiņas paliek filtros, bet dūmgāzes izplūst cauri. Parasti filtriem ir tīrīšanas sistēmas. Tīrīšanas metodes: 1 - mehāniska kratīšana. 2 – reversa gaisa plūsma. 3 – zem spiediena esoša pulsējoša gaisa strūkla. Auduma filtriem pastāv arī aizdegšanās risks. Elektrostatiskie filtrs ar cauruli: sastāv no metāla caurules, caur kuru plūst dūmgāzes. Caurules vidū atrodas stieple, kas pieslēgta pie līdzstrāvas avota negatīvā pola. Tiek radīta jonizāciju, rezultātā rodas gāzes joni un brīvie elektroni. Negatīvās daļiņas kopā ar gāzēs esošajām cietajām daļiņām tiek pievilktas pie caurules sienas. Ik pa laikam caurules tīra ar ūdens strūklu utt. Elektrostatiskie filtrs ar plāksnēm: darbojas tāpat, tikai sastāv no vertikāli novietotām plāksnēm, kas pamīšus pieslēgtās + un – augsta sprieguma līdzstrāvas avota polam. Dūmgāzu plūsma notiek starp plāksnēm.
40. siltumtīklu konstrukcijas, to iedalījums. Virszemes Siltumietaises: Siltumtīkli iedalās virszemes un apakšzemes siltuma tīklos. Apakšzemes siltuma tīkli, savukārt, iedalās kanālu (necaurstaigājamos, puscaurstaigājamos un caurstaigājamos) un bezkanālu siltuma tīklos. Virszemes – Novieto uz atbalstiem vismaz 35 cm augstumā no zems. Atbalsti var būt dzelzsbetona vai metāla, un tie atļauj caurulēm kustēties garenvirzienā. Attālums starp balstiem ir atkarīgs no diametra. Jo mazāks diametrs, jo šis attālums ir mazāks. + Viegla apkalpošana un piekļuve remontam, mazākas ierīkošanas izmaksas.
…
LLU Siltumapgādes špiķeris 2016 1. Katlu iekārtas, to klasifikācija, sastāvdaļas, sistēmas:Katlu iekārta ir iekārtu komplekss, kas kalpo, lai pārvēstu kurināmā ķīmisko enerģiju siltuma enerģijā un pievadītu to siltumnesējam. Klasifikācija: Enerģētiskās (iegūtais siltums tiek izmantots el.raž);Ražošanas (ražošanas procesu nodrošināšanai); Apsildes(Pēc lieluma – Rajona(pilsētas mikrorajons), Grupu(vairāku ēku), Vietējās(1 vai nedaudz) katlu iekārtas) Kurtuve (notiek kurināmā degšanas process),Siltumnesēja cirkulācijas un siltumapmaiņas elementi (siltumapmaiņas virsmas, kolektori , kurš savieno ekrāncaurules, tvaika tvertne),Barošanas sistēma (katla barošana ūdens sagatavošana un pievadīšanas elementi),Velkmes sistēma (kalpo kurtuvei pievadāmā gaisa padevei),Kurināma padeves sistēma (kurināmā padeves elementi),Katla vadības sistēma (vadības elementi) 2. Katla uzbūve, galvenie elementi, to nozīme:Katla pamatelements ir sildvirsmas, caur kurām notiek siltuma pāreja no degšanas procesa uz siltuma nesēju.Sildvirsmas ir: konvektīvās (saņem siltumu no dūmgāzēm) un radiācijas (atrodas kurtuvē un saņem siltumu no liesmas). Sildvirsmas bieži vien sauc par ekrāniem.Tvaika katlam ir tvaika tilpums un ūdens tilpums. Katla ūdens tilpums darbojas kā siltuma akumulators un izlīdzina katla darba režīmus. Tvaika tilpumā notiek tvaika uzkrāšana un tvaika žūšana. Ūdens minimālo līmeni nosaka drošības apsvērumi, bet maksimālo līmeni tvaika sausuma pakāpe.Ūdens tilpumu starp minimālo un maksimālo tilpumu sauc par barošanas tilpumu. Tvaika katla iekārtas shēma:1barošanas sūknis;2kurtuve;3tvaika pārkarsētājs;4tvaika tvertne;5ekonomaizers; 6kurtuves gaisa sildītājs;7dūmenis;8dūmsūknis;9gaisa padeves ventilators. 3. Ūdens sildkatla un tvaika katla galvenie parametri:Tvaika katlam:Tvaika ražība – D, kg/s ;Iegūtā tvaika parametri – spiediens, P un temperatūra, t; (raksturo tvaika parametrus izejā), Lietderības koeficients – , %(raksturo katla darbības efektivitāti nominālajā režīmā), Tvaika katla spriegums – D/H, kur H-katla sildvirsma [kg/(m2*h)]. Ūdens sildkatlam: nom Siltuma jauda – Q, W: nom Ūdens temperatūra – t; Lietderības koeficients – ; Katla īpatnējā siltuma jauda – Q/H, W/m2, kur H-sildvirsmas laukums. 4. Ūdens – tvaika cirkulācija katlā, cirkulācijas spiediens un cirkulācijas pakāpe: Siltumnesēja cirkulācija katlā var būt:−dabīgā, pieaugot temperatūrai, siltumnesējam samazinās blīvums, un tas ceļas augšup radot dabisko cirkulācijas spiedienu;−mākslīgā, siltumnesēja cirkulācija papildus tiek sekmēta ar sūkni. Cirkulācijas spiedienu var izteikt ar sekojošu sakarību: pc=H*g*(pū-pūtm). pc-cirkulācijas spiediens,Pa. H-līmeņu starpība tvaika tvertnē un apakšējā kolektorā, m; ρū-ūdens blīvums,kg/m3;ρūtm-ūdens-tvaika maisījuma blīvums, kg/m3. Tvaika rašanās intensitāti raksturo cirkulācijas pakāpe k. k=mū/mtv mū – ūdens masa cirkulācijas kontūrā, kg; mtv – tvaika masa, kas radusies cirkulācijas periodā, kg
Nav aplūkoti jautājumi: 6.; 7,; 17.; 21.; 23.; 24.; 38.; 39.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Gaisa siltumvadīšanas koeficienta noteikšana
Konspekts augstskolai1
-
Elektrotehnika un elektronika
Konspekts augstskolai14
-
Siltumapgādes avoti un sistēmas
Konspekts augstskolai4
-
Materiālu novecošana, definīcijas un skaidrojumi
Konspekts augstskolai14
-
Elektriskās svārstības
Konspekts augstskolai7