8. Keramisko izstrādājumu žāvēšana. Žāvēšanas laikā notiekošie procesi, žāvēšanas metodes.
Žāvēšanas laikā notiekošie procesi.
Ūdens keramiskajā masā ir saistīts 4 veidos:
1)Porās esošais,
2)Ķīmiski sorbētais ūdens (pārklāj mālu daļiņas),
3)Starppakešu ūdens,
4)Ķīmiski saistītais ūdens (-OH grupas mālu minerālos)
Žāvēšanas stadijas (raksturo Bourry diagramma):
I – žāvēšanas sarukums proporcionāls iztvaikojušā ūdens daudzumam (sakarība ir lineāra);
II – tiek atdots H2O no telpas starp daļiņām, vienlaicīgi ar sarukumu notiek arī poru veidošanās;
III – sarukums ir beidzies, bet iztvaikojot pāri palikušajam H2O, palielinās poru tilpums.
Ūdens pārvietošanās kinētiku drumstalā ietekmē:
ūdens tvaiku parciālais spiediens (difundē uz apkārtējo vidi, ja p drumstalā lielāks);
t°;
kapilāru izmēri;
gaisa vai tvaiku pūslīši, sīkās daļiņas.
Sarukumu ietekmē:
Jo mitrāka masa, jo lielāks sarukums;
cietās fāzes daļiņu izmērs un sakārtojuma blīvums pēc H2O iztvaikošanas;
mālu veids (p: kaolīns vai montmorilonīts);
mālu ķīmiskais sastāvs.
Žāvēšanas process saistīts ar ārējo un iekšējo difūziju. Iedala 3 stadijās:
1) pieaugoša žāvēšanas ātruma periods
Noteicošā – mitruma ārēja difūzija, no virskārtas tas difundē un izdalās apkārtējā vidē H2O tvaiku veidā. Virzošais spēks t° un W gradients starp apkārtējo vidi un žāvējamā parauga virsmu. Vžāv.=SVirsma
2) nemainīga žāvēšanas ātruma periods
Noteicošā – iekšējā difūzija, W no iekšienes difundē uz virspusi, tad uz apkārtējo vidi. Virzošais spēks t° un W gradients starp virsmu un iekšējiem slāņiem. …