Šajā darbā vēlos apskatīt un minēt piemērus sešām versijām par to kas ir mediji:
1. Liberālā – sargsuņi.
Ar šo domāti mediji, kuri būtu brīvi no valdības kontroles – brīvdomīgi, bez aizspiedumiem, kuri spēj saprast un respektēt citu domas, jūtas. Šo mediju uzdevums ir aizstāvēt indivīdu brīvību un stiprināt to tiesības. Latvijas mediju vidē būs grūti atrast spilgtu piemēru „brīvam no valdības kontroles” medijam, jo visi vairāk vai mazāk ir piesaistīti kādam ar politiskām vai ekonomiskām saitēm. Varbūt no preses šeit varētu minēt avīzi „Diena”, kura savās publikācijās aptver ļoti plašu tēmu un notikumu, kā arī viedokļu atspoguļošanu. Tomēr, ja runā par brīvdomību un indivīda vārda brīvību, gribētos teikt, ka atbilstošāk liekās minēt interneta portālus. Piemēram, Delfi, kur jau no pirmsākumiem ir visaktīvākās lasītāju diskusijas par aprakstītajām tēmām un cenzūra ir vairāk gadījumos, ja rakstītas klajas rupjības. Tāpat vēlos minēt portālu Tribine.lv, kura arī ir kā piemērs tam, ka varam rakstīt un aprakstīt ne vienmēr elitei patīkamas lietas un par tām arī diskutēt. Šajā portālā nepastāv ietekme, vismaz ne redzamā formā.
2. Feministiskā – emancipētāji.
Šeit domāti mediji, kuri runā par konkurenci starp dzimumiem, par patriarhālisma vājināšanos. Feministes atsakās pieņemt, ka sieviešu un vīriešu nevienlīdzība ir dabiska un neizbēgama, viņas apšauba to.