Ķīmiskais simbols ir S un atoma kodola lādiņš 16. Elektronu sadalījums pa čaulām: 2, 8, 6. Atommasa- 32. Elementu periodiskajā sistēmā sērs atrodas III periodā.
Atrašanās dabā. Sērs zemes garozā ieņem 15. vietu izplatības ziņā(masas daļās 0,048%). Atšķirībā no daudziem citiem elementiem, sērs dabā atrodams arī tīrā veidā. Ievērojamākās sēra tīrradņu ieguves ir Sicīlijā, Polijā, Luiziānas un Teksasas štatos ASV, Japānā, Rietumukrainā. Nozīmīgākie sēru saturošie minerāli ir metālu sulfīdi un sulfāti: vara spīde, svina spīde, glaubersāls, cinka māns, ģipsis.
Sēra savienojumi sastopami arī naftā un akmeņoglēs, kur sēra saturs var sasniegt 5%. Sērs ietilpst arī olbaltumvielu (0,8...2,4%), fermentu, vitamīnu, antibiotisko vielu sastāvā.
Sērs dabā ir plaši izplatīts. Tas sastopams kā brīvā veidā, tā arī dažādos savienojumos. Tīrradņa sērs sastopams kalnu iežos un bieži veido tajos dzīslas, var atrasties arī pazemes slāņos. Reizēm satopami caurspīdīgi sēra kristāli, visbiežāk kā atsevišķu kristālu saaugumi- drūzas.
Padomju Savienībā sēra atradnes atradās Turkmēnijas PSR – Karakuma tuksnesī, Uzbekijas PSR, Kaukāzā, Vlgas krastos, Kamčatā un citās vietās.
Liela nozīme ir sēra dabiskajiem savienojumiem ar metāliem. Nereti tos sauc par pirītiem vai spīdēm – tiem raksturīgā metāliskā spīduma dēļ. Daudzi pirīti ir vērtīgas rūdas, no kurām iegūst metālus. Tā, piemēram, no svina spīdes PbS iegūst svinu.
Bieži sērs ir sastopams sērskābes sāļu veidā. Tā, piemēram, sāls CaSO4 ir minerāla ģipša sastāvdaļa. Magnija sulfāts MGSO4 ir izšķīdis jūras ūdenī. Milzīgi nātrija sulfāta krājumi ir Kaspijas jūras Karabogazgola līcī.
Sērs ietilpst dažu augu un dzīvnieku olbaltumvielām sadaloties, sērs izdalās gaisā sērūdeņraža veidā.
Īpašības. Sērs veido vairākas alotropiskas modifikācijas. No tām izpētītas divas kristāliskās formas- oktaedriskais un prizmatiskais sērs. Oktaedriskā sēra kristāli ir dzelteni, tiem ir oktaedru forma, kuru virsotnes ir šķautnes nereti ir nošķeltas. (Oktaedrisko sēru sauc arī par rombisko sēru, jo oktaedra šķērsgriezums ir rombs.) Oktaedriskais sērs kūst apmēram1130 C temperatūrā, tā blīvums 2,27, ūdenī nešķīst, bet šķīst sērogleklī CS2 benzolā C6H6, benzīnā, petrolejā un dažos citos šķīdinātājos. Siltumu un elektrību sērs vada vāji. Lēni atdzesējot izkausētu sēru, veidojas gari adatveida prizmatiskā sēra kristāli. Prizmatisko sēru sauc arī par monoklīno sēru. Tas kūst apmēram 1190C temperatūrā; arī šķīst6 sērogleklī. Ja sēru uzkarsēgandrīz līdz vārīšanās temperatūrai (444,60C), bet pēc tam tievā strūklā ielej aukstā ūden, tad izveidojas plastiskais sērs. Tā ir mīksta, puscaurspīdīga, brūna masa, kura ir tik plastiska, ka tai var piešķirt jebkuru formu vai izvilkt garos pavedienos. Sērogleklī šķīst tikai daļēji. Pakāpeniski pārvēšas oktaedriskajā sēra
Oktaedriskā un prizmatiskā sēra molekulu atomu sastāvs ir vienāds.…
