Sers Džošua Reinoldss ir dzimis 1732. gadā Plimptonā pie Plimutas mācītāja ģimenē. Savas profesionālās iemaņas viņš ieguva pie kāda no vietējiem portretistiem. Konkrēti no 1740. gada līdz 1743. gadam viņš mācījās pie portretu gleznotāja Tomasa Hadsona Londonā. Tad no 1749. – 1752. gadam viņš uzturējās Itālijā, kur studēja antīko un renesanses meistaru klasiskos darbus. Savukārt, Venēcijā Reinoldss studēja Ticiāna, Tintoreto un Veronēzes darbus. Pēc 1753. gada Reinoldss galvenokārt uzturējās Londonā, kur no 1768. – 1790. gadam pildīja jaundibinātās Karaliskās akadēmijas prezidenta pienākumus. Ar Mākslas akadēmijas nodibināšanu Anglijā pirmo reizi tika radīta sava mākslinieciskā sistēma. Šeit ir arī jāpiemin viņa teorētiskie darbi ( viņa „Runas”) Arī pēc 1753. gada Reinoldss izkopa savu daiļradi un kļuva diez gan populārs un pieprasīts savas dzīves laikā. Viņa nozīmīgākās lekcijas mākslas teorijā tika apkopotas krājumā „Discourses” (no angļu val. lekcijas), kas tika izdota neskaitāmos izdevumos.
Par seru Džošua Reinoldss kļuva 1769. gadā, kad viņu Džordžs III (1738 – 1820) iecēla dižciltīgo kārtā. Taču tai pašā gadā Oksfordā viņam piešķīra goda doktora grādu. No 1781. – 1785. gada viņš devās ceļojumā uz Holandi un Flandriju.
Kopumā Reinoldss ir mantojumā atstājis ap 2000 portretu, kuros iedzīvinājis daudzus sava laikabiedrus kā ievērojamus angļu 18. gs. rakstniekus, zinātniekus, aktierus, militāros un valsts darbiniekus, aristokrātijas pārstāvjus.…
