1. Gizas piramīdas
Gizas piramīdu komplekss atrodas Ēģiptē, Nīlas rietumkrastā. Tās ir IV dinastijas valdnieku piramīdas, kas būvētas aptuveni laikā starp 2700. un 2200. gadu pirms mūsu. Vislielākā ir Heopsa, ceturtās dinastijas otrā faraona piramīda, ko būvējis arhitekts Hemiuns. Tā ir 147 metrus augsta un tās katra sānu mala sasniedz 230 m garumu, bet pati piramīda aizņem 5,25 hektāru lielu platību. Heopsa piramīda līdz pat mūsdienām ir lielākais arhitektoniskais veidojums, kas radīts ar cilvēka rokām. Otra, mazliet mazāka – 136 m augsta un 215 m garām sānu šķautnēm, ir faraona Hefrena piramīda. Trešā šai grandiozajā pasaules brīnuma kompleksā ir faraona Mikerīna piramīda – 108 m augsta, 66 m garām sānu šķautnēm. Saistībā ar Gīzas piramīdām, protams, jāmin arī to sargātāja - varenā Sfinksa.
2. Babilonas (Semiramīdas) gaisa dārzi.
Semiramīdas gaisa dārzi ir jaunāki par piramīdām. Kaut gan tie būvēti "Odiseja" laikā, kad uzplauka grieķu pilsētu būvniecība, tie vairāk atbilst senajai ēģiptiešu nevis grieķu pasaulei. Šie dārzi simbolizē Ēģiptes laikabiedrus un konkurentes Asīrijas - Babilonijas norieta periodu. Dārzi bija izvietoti četros stāvos. Stāvu arkas balstījās uz divdesmit piecus metrus augstām kolonām. Stāvu platformas bija veidotas no plakanām akmens plātnēm, kuras nosedza ar niedru kārtu, pārlietu ar asfaltu un pārsegtu ar svina loksnēm, lai ūdens netecētu uz zemākajiem stāviem. Platformas virsmai bija uzbērta zeme, lai tur varētu augt lieli koki. Terases, kas bija savienotas ar lēzenām trepēm, bija izklātas ar krāsainām flīzēm. No ziemeļiem piegādāja retu koku un zāļu sēklas. Ziemā, kad kļuva vēsāks, ar smagiem ratiem, kuros bija aizjūgti vērši, pilsētā nogādāja lielus kokus, kuri bija rūpīgi ietīti slapjās mašās.
…
