Māksla
Literatūra Divupē:
Līdzīgi kā ēģiptiešu literatūrā, arī šumeru un akadiešu literatūrā nozīmīgi bija reliģiska rakstura sacerējumi. Izcils divupiešu literatūras piemērs ir eposs par Urukas valdnieku Gilgamešu, kas ir arī vissenāk zināmais patiesi literārais sacerējums pasaulē. Eposā aprakstīti Gilgameša ceļojumi, brīnumdarbi, pārdomas par dzīvi un ilgas pēc nemirstības. Tajā ir arī leģenda par pasaules plūdiem, ar kuru palīdzību dievi bija nolēmuši iznīcināt pasauli, bet Utnapišti (Ziusudra) no Šurupakas pilsētas paglābās un paglāba arī visu dzīvo radību.
Literatūra Ēģiptē:
Līdz ar rakstības rašanos radās literatūra – mīti par dieviem, pasaules rašanos un tās uzbūvi.
Ēģiptē izplatīti literatūras veidi:
himnas,
slavinājuma dziesmas dieviem un valdniekiem,
augstmaņu dzīves apraksti ( no IV dinastijas laika).
Literatūra Ēģiptē uzplauka Vidus valsts laikā. Parādījās ceļojumu apraksti, jo tika dibināti arvien jauni sakari ar citām zemēm. Lielisks ceļojuma apraksta paraugs ir „Stāsts par Sinuhetu”, kura pamatā ir patiess notikums. Vidus valsts laikā bija sastopams pamācību žanrs, piemēram, valdnieka pamācība dēlam, kā pārvaldīt valsti.
Sengrieķu literatūrai ir izcila loma Eiropas literatūras izveidē un attīstībā. Senajā Grieķijā meklējami aizsākumi gan Eiropas dzejai, gan dramaturģijai un teātrim, gan arī prozai. Sengrieķu literatūras aizsākumi ir liroepiski darbi: Homēra eposi "Iliāda" un "Odiseja", kā arī Hēsioda eposi "Darbi un dienas" un "Teogonija".
Dramaturģijas un teātra attīstība aizsākās ap 5.-4. gs. p.m.ē. Nozīmīgākais sengrieķu dramaturģijas žanrs bija traģēdija, attīstījās arī komēdija.
Romas Kolizejs:
Kolizejs, celts un sākotnēji pazīstams kā Flāvija amfiteātris, atrodas Itālijas galvaspilsētas Romas centrā un ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Kolizejā bija vietas 50 000 skatītājiem. Kolizejs celts 75.—80. gadā pēc Kristus dzimšanas, Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtās skatītāju sēdvietas.
…
