SA un AP dzīvesveids, reliģija, kultūra
Izglītība
SA
Divupe
Divupes skolās skolnieki mācījās matemātiku, likumus, bioloģiju, ekonomiku, agronomiju un šumēru valodu. Vasarā puiši devās uz skolu, meitenēm tas nebija atļauts. Viņi mācījās aptuveni 25 dienas mēnesī, un viena sesija ilga apmēram 1 gadu. Lielākā daļa vīriešu mācījās, lai kļūtu par pierakstītājiem. Tā bija ļoti cienījama un labi apmaksāta profesija Divupē.
Ēģipte
Zemāko slāņu ģimenes nodeva atvasēm savas zināšanas par savu amatu – par amatniecību un zemkopību. Turīgākie varēja noalgot izglītotu cilvēku, lai tas nodod savas zināšanas atvasei. Pie tempļiem darbojās skolas, kur priesteri sagatavoja savu maiņu. Bet kopējas izglītības sistēmas nebija – priesteri, skolotāji mācīja to, ko katrs uzskatīja par nozīmīgu. 4.gt.p.m.ē. izveidojās hieroglifi un skaitļu zīmes. Tika lietotas arī alfabētiskās formas.
AP
Grieķija
Izglītība spēlēja nopietnu lomu grieķu dzīvē no polisām līdz Helēnistiskajam un romiešu periodam. No tās pirmsākumiem Homēra un aristokrātiskajās tradīcijās, tā tika lielā mērā demokratizēta 5.gs.p.m.ē., ietekmējoties no sofistiem, Platona un Izokrāta.
Roma
Izglītībai kā praktiskai pieredzei Romas Republikā un Romas Impērijā bija sākotnējs efekts vēlākajai izglītībai rietumos. Romai attīstoties no agrāras pilsētvalsts par Antīkās Pasaules vienu no spēcīgākajiem pasaules spēkiem, Romas mājskološanas neformālā mācību sistēma tika pārvērsta par specializētu, cieši saistītu skolu sistēmu, iespaidojoties no grieķu pieredzes.
…