Sengrieķu traģēdija. Eiripīds "Ifigenija Tauru zemē"

Traģēdijas žanrs ir viena no senākajām literatūras formām, kas pazīstamas cilvēcei. Tas radies Grieķijā un atstājis ietekmi uz visu turpmāko dramaturģijas un literatūras attīstību līdz pat mūsu dienām. Tā ir īpatnēja, stingri reglamentēta literatūras forma ar savām tradīcijām un likumsakarībām. Sengrieķu traģēdija vairāku gadsimtu gaitā tā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kuras noteica Grieķijas sabiedrības pasaules uzskata, politiskās un kultūras pārmaiņas. Ievērojams sengrieķu traģēdijas žanra pārstāvis ir Eiripīds (484.-406.gp.m.ē.). Par Eiripīdu vēsturē saglabājies maz ziņu. Savas dzīves laikā Eiripīds nav ticis īpaši atzīts Atēnās, taču bijis ļoti populārs ārpus tām. Grieķi bieži izsmējuši Eiripīdu par tā draudzību ar Sokrātu (Platons "Dialogi"). Pastāvējis pat viedoklis, ka Sokrāts raksta Eiripīda vietā. Autors bijis visai īpatnēja personība savam laikam, par ko zobgalīgie grieķi to bieži apsmējuši. Eiripīds nav piedalījies polisas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kas grieķim ir ļoti netipiski, jo kalpošana polisai ir pilsoņa augstākais uzdevums, skaistākais pienākums. Dīvaina ir bijusi arī Eiripīda nāve. Tā kā ārpus Atēnām Eiripīds bijis ļoti populārs, Maķedonijas valdnieks Arhelājs vairākkārtīgi aicinājis viņu apmesties uz dzīvi Pellā. Mūža beigās Eiripīds, sarūgtināts par savu nopulgošanu, uzaicinājumu pieņem. Pellā viņš nodzīvo apmēram divus gadus un mirst, jo viņu saplosa valdnieka Arhelāja medību suņi.…