Sengrieķu domātāju pedagoģiskie uzskati

Dēmokrīts.
Atomisma teorijas pamatlicējs, svarīga vieta cilvēka dzīvei ir audzināšanai. Audzināšana dod cilvēkam 3 „dāvanas” – labi domāt, labi runāt, labi darīt. Nekas nav sasniedzams bez mācībām. Cilvēks kļūst labs, vairāk pateicoties vingrinājumiem, nevis viņa dabai. Audzināšana pārveido cilvēku un pārveidojot veido „otro” dabu. Laba rezultāta priekšnosacījums mācībās ir ne tikai skolotāja saprātīga darbība, bet arī skolēna pozitīvi motivēta attieksme pret mācībām.
Sokrāts.
Aicināja iedziļināties sevī. Par augstāko uzskatīja zināšanas un gudrību. Galvenais ir individuālais mērķis – katra cilvēka morālā pilnveidošana.
Sagatavošanai praktiskajai darbībai – katra atsevišķa cilvēka morālā pilnveidošanās (viņa pedagoģiskās darbības būtība). Visu dzīves jautājumu praktiskās risināšanas pamatā ir ētika.
Vissvarīgākais cilvēka dzīvē ir laime, kura atspoguļojas tikumībā. Tikumiskais ir tikai laimīgs, tikumīgs cilvēks var būt tikai tas cilvēks, kas zina, kas ir tikums. Zināšanas ir tikumība, tikai gudrs ir laimīgs.
Prātam lielākā vērtība. Prāts: zināt – gribēt – varēt – darīt.
Skolotāja uzdevums bērnu vēlmju un spēju izzināšana, vest bērnu pretī labajam, iekvēlināt viņu dvēseles dusošos spēkus. Izsaucot bērnu iekšējo vajadzību pilnveidoties, skolojās sekmē viņa „otrreizējo dzimšanu”. Īstas zināšanas nevar iedot skolēnam no ārpuses, tām jāizaug no paša personības dzīlēm, skolotājs tās jāsekmē.
Viņš vadīja izziņas procesu un ironiju, kuras mērķis bija parādīt sarunu biedru pretrunas, kas noveda pie secinājuma „es zinu, ka es nekā nezinu”.

…