Domāšana par apkārtējo pasauli un tajā patstāvīgi novērojamām parādībām ir tikpat sena, cik cilvēce .Jau 6.gadsimtā pirms mūsu ēras antīkajā Grieķijā domātāji sāka apšaubīt gan Visuma, gan reliģijas, gan apkārtējās sabiedrības funkcionēšanas tradicionālos skaidrojumus.Šie filozofi atbildes uz jautājumiem par pasaules jēgu meklēja mītos un leģendās, bet gan kritiskajā domāšanā, raugoties no mūsdienu perspektīvas. Daudzas seno domātāju idejas šķiet ekscentriskas, taču savulaiku tās kļuva par filozofijas skolu pamata doktorīnām.
Kas ir filozofija?
Vārds „filozofija”izcelsme meklējama sengrieķu valodā un nozīmē – gudrības mīlestība.Būtībā filozofija ir domāšana par svarīgo par apkārtējās pasaules fenomenu nozīmi, par cilvēka vietu esībā un cilvēka dzīves jēgu; par tām kvalitātēm un īpašībām, kas ikkatra indivīda dzīvi padara noderīgu, labu, īpašu un atšķirīgu no citām dzīvēm.Tāpat filozofija ir domāšana par tādām morāli ētiskām kategorijām kā labais un ļaunais.Kā akadēmisks priekšmets filozofija pēta izcilu senās pasaules un mūsdienu domātāju idejas, nereti ļoti orģinālus skatpunktus un perspektīvas, no kādām filozofi apcerējuši atbildes uz sev svarīgiem eksistenciālas dabas jautājumiem.
Filozofi burtiskā tulkojumā ir gudrības mīlētāji, jo sengrieķu valodā vārds philosophia nozīmē gudrības mīlestība.Tieši antīkajā Grieķijā aizsākās dažādu filozofu skolu attīstība un ideju aizmetņi, kas daļēji nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.
…
