Arhitektūra
Romiešiem bija izcili sasniegumi arhitektūrā un dažādu sabiedrisko objektu celtniecībā. Viņi no etruskiem pārņēma ne tikai rakstību, bet arī mākslas, pilsētbūves, velvju arhitektūras principus. Romieši izmantoja gan Itālijas tautu, gan grieķu koloniju, gan hellēnisma un Seno Austrumu tautu kultūras sasniegumus. Savā ziņā romiešu arhitektūra raksturo vairākas pamatiezīmes - racionālisms, praktiskums un organizētība. Viss tika vērtēts no praktiskā viedokļa. Arhitektonisko formu izvēlē Romai ir tendence uz efektiem. Ir pazīstams īpaši sarežģīts kapitelis, kurā ietilpstošo korintiešu un joniešu elementu galvenais mērķis - īpaši akcentēt celtnes bagātību, greznību, izraisīt asu un iespaidīgu efektu. Romiešiem patika - tīrs dekoratīvisms - grīda no mozaīkām, ciļņiem greznotie griesti, īpatnējas cilvēku un dzīvnieku figūras, tur bija izvietotas palmas, zīdkoki, efejas. Raksturīgas ir pēc perspektīvas likumiem konstruētas ornamentālas ainavas, spilgtas un daudzveidīgas krāsas, līniju vijīgums, visu apgleznojumu greznums, efektīgums, spožums. Romieši izmantoja visu vērtīgo un derīgo, arhitektūrā radot jaunas formas un tradīcijas. Tas viss liecina par romiešu slieksni uz jutekliskumu kā raksturīgu viņu kultūras iezīmi.
Tipiska romiešu arhitektūra sāka veidoties saistībā ar etrusku kultūru (līdz 2. gs. p.m.ē.). Arhitektūrai bija izteikti ulitārs raksturs. Tika būvēti ceļi un tilti. 312.g. p.m.ē., kad Romā par cenzoru bija Apijs Klaudijs, uzbūvēja ūdensvadu un ceļu. Ceļa abās pusēs bija "trotuāri", kas domāti kājāmgājējiem un arī ir bruģēti akmens plāksnēm; ceļa abās pusēs - grāvji. To nodēvēja par Apija ceļu (Via Apia), kas savienoja Romu un Dienviditālijas pilsētas. Ūdensvads Aqua Appia - Apija ūdens - bija pirmais Romas vēsturē. Tā garums bija 16 km 617 m. Tas bija segts kanāls ar kvadrātveida sienām, vietām izcirsts klintī, daļēji veidots no akmens plāksnēm. Vislielākais bija 144.g. p.m.ē. uzbūvētais Kvinta Marcija Reksa ūdensvads, kura garums - 91 km 300 m.
Romā parādījās jauni celtņu tipi, tādi kā viadukts (tilts, pa kuru brauc), akvedukts (tilts ūdens aizvadīšanai), cirks - slēgta vai vaļēja garumā izstiepta telpa, kas vairāk bija domāta zirgu sacīkstēm. 329.g.p.m.ē. Roma uzcēla Lielo cirku (arēnas garums bija 550 m, platums - 90 m).
…
