Krievzemes valsts izveidojās no piecpadsmit lieliem austrumslāvu apdzīvotiem apgabaliem, kurus hronists labi pazina. Ap Kijevu no seniem laikiem dzīvoja poļāni. Viņu zemi hronists uzskatīja par senkrievu valsts kodolu un atzīmēja, ka viņa laikā poļāni saukti par rusiem. Poļānu austrumu kaimiņi bija severjāni, kas dzīvoja gar Desnu, Seimu, Sulu un Severskijdoņecu (tās nosaukumā vēl saglabājies cilts vārds). Lejup gar Dņepru, dienvidos no poļāniem, dzīvoja uļiči, kas X gs. vidū pārcēlās uz teritoriju starp Dņestru un Bugu. Poļānu rietumu kaimiņi bija drevļāni, kuri bieži naidojās ar Kijevas kņaziem. Vēl tālāk uz rietumiem atradās voliņānu, bužānu un duļebu zemes, gar Dņestru (seno Tirasu) un Donavu dzīvoja tiverci, Aizkarpatos – baltie horvāti.
Ziemeļos no poļāniem un drevļāniem atradās dregoviču zemes (purvainajā Pripetes kreisajā krastā), bet austrumos no viņiem gar Sožas upi dzīvoja radimiči. Gar Oku un Maskavas upi dzīvoja vjatiči, kuru zemes Okas vidustecē robežojās jau ar neslāvu ciltīm meriešiem un mordviešiem. Ziemeļu apgabalus, kas robežojās ar lietuviešiem, latviešiem un čudu ciltīm, hronists sauc par kriviči zemēm (Volgas, Dņepras un Daugavas augštecē) un poločānu un slovēņu zemēm (ap Ilmeņa ezeru).
Vēstures literatūrā šos apgabalus nosacīti sauc par ciltīm (“poļānu cilts”, “radimiču cilts” utt.), kaut arī hronisti tādu apzīmējumu nelietoja. Pēc savas platības šie slāvu apgabali bija tik lieli, ka tos var salīdzināt ar veselām valstīm. Tā, piemēram, kriviču zemi teritorijas ziņā var salīdzināt ar XI gadsimta Anglijas karalisti, bet vjatiču zemi – ar Kastīlijas karalisti. Rūpīga šo slāvu apgabalu pētīšana rāda, ka katrs no tiem apvienoja vairākas sīkas ciltis, kuru nosaukumi Krievzemes vēstures avotos nav saglabājušies. Arī rietumslāvu krievu hronists min tikai lielus apgabalus, piemēram, ļutiču zemi, kaut arī no citiem avotiem zināms, ka ļutiči nebija viena cilts , bet astoņu cilšu apvienība. Tātad termins “cilts”, kas apzīmē radnieciskus sakarus, lietojams, runājot par ievērojami sīkākām, hronikās neminētām slāvu vienībām. Hronikās minētie austrumslāvu apgabali jāuzskata nevis par ciltīm, bet par cilšu federācijām, savienībām.…
