Grieķu keramika savu attīstību sāka ar „ģeometrisko stilu” ap 1.-7. gs. No iepriekšējās – Egejas kultūras grieķi bija mantojuši podnieka ripu un melnās, traukus apgleznojamās krāsas. Podnieki darināja dažādu formu un lielumu traukus. Ģeometriskā stila traukus izmantoja kā urnas mirušo pelnu glabāšanai. Apbedījumu urnas ir apgleznotas ar ģeometriskiem ornamentiem. Kas sakārtoti 3-4 joslās un līnijās, kas apjož trauku, kurās attēloti dzīvnieki vai mitoloģiski personāži. traukam pa vidu ir viena platāka josla, kurā ir attēlota apbedīšanas ceremonija. Tie tiek dēvēti par orientālā stila traukiem, jeb paklājiem, jo atgādina austrumu paklājus. Keramika ir gandrīz vienīgā Grieķijas glezniecības lieciniece. Zīmējums ir nosacīts un shematisks.
Arhaikas periodā 6. gs p. m. ē uz traukiem palielinās josla ar stāstījumu, un palielinās arī reālisms. ”Ģeometrisko stilu” nomaina „melnfigūru stils”, uz māla pamatnes veido zīmējumu ar melnu laku, un uz gaišā fona izceļas melni figūru silueti. Detaļas tiek ieskrāpētas, un papildinātas ar purpura, oranžo un balto krāsu. Pamazām pazūd ornamenti, zīmējums koncentrējas vienā joslā, trauka nozīmīgākajā daļā. Ja uz trauka tiek attēlots dievs, tam klāt ir pierakstīts tā vārds. Arhaikas laikā nostiprinās trauku formas, katrs trauks tiek pielāgots savai funkcijai.
Klasikas periodā 6. gs. p. m. ē -5., 4. gs. p. m. ē. Sāk lietot „sarkanfigūru stilu”. Tie ir melni trauki, uz kuriem izceļas gaišas figūras, tās ir daudz izstrādātākas, ar brīvāk veidotām kustībām. Izmantots tiek arī „melnfigūru stils” attēlojot sporta ainas, lai tās būtu efektīgākas.…
