Senās Grieķijas mitoloģija un dievības

APOLLONS – Grieķu un Romiešu saules dievs un pareģotājs. Apollons skaitijās Jupitera dēls. Citviet lasāms, ka Apollons uzskatāms par mūzikas un mākslas aizbildni. Bieži tiek attēlots ar liru rokās.Apollons –ka saules dievs ir tumsas
nīdējs. Sajā korintiešu mozaīkā viņa galva,
ko ietver liesmas, simbolizē tā dievišķo dabu
un saules visvareno spēku.


Zelts, ko uzskata par visvērtīgāko metālu, simbolizē visu, kam piemit liela vērtiba un kas ir visgrūtāk sasniedzams. Augstāko godalgu ieguvēji saņem zelta medaļas, uzplaukuma perjodus dēvē par “zelta laikmetiem”. Daudzās kultūrās zelts saistās ar gaismas devēju sauli, uguni un dzīvību. Saules dievs Apollons, viss mirdzošā un skaistā simbols, brauc pa debesīm zelta ratos.

Zelts
Būdams Apollona un
Artemīdas svētais dzīvnieks,
grīfs ir modrības, atriebības un
gudrības simbols.
Grīfs bija būtne ar ērģļa galvu,
spārniem un nagiem, lauvas
ķermeni, viņš pildija sarga
pienākumus. Pēc nostāstiem
tas bija lielāks par astoņām
lauvām un stiprāks ape simts
ērgļiem. Apollons un Artemīda. I Igs.p.m.ē. Sardoniks. 2,4 х 2,2 см.
Sanktpēterburga. Ermitažs. Vīnogulāju stīgas,
vīna dieva Bakha
atribūts. Delfīns –Grieķu un Romiešu
mitoloģijā bija cēla zivs. Tā uz pazemes valstību pavadīja mirušo dvēseles, glāba vētrā cietušos –ir drošības un ātruma simbols. Delfīns ir saistīts ar saules dievu Apollonu un arī vīna dievu Bakhu.
…