Arhitektūra
Vienkāršība un lakonisms daļēji saglabājies sengrieķu arhitektūras stilā, kurš, lai cik tas būtu dīvaini, vēl šobaltdien redzams mūsu pilsētas ielās. Senajā stilā izmantotais doriešu orderis savu nosaukumu ieguvis no kādas sengrieķu cilts. Ar savu askētisko dzīvesveidu vēsturē iegājušie spartieši arī piederēja pie doriešiem. Un celtajās ēkās nav neviena nevajadzīga elementa vai vismaz tāda, kura lietderība mums nav izprotama. Vissenākie doriešu tempļi bijušas koka celtnes, kas sastāvējušas tikai no nelielas taisnstūra telpas, kurā novietota dieva statuja, un izturīgiem koka stabiem tai visapkārt, kas balstīja jumtu. Šo pilsētvalstu vidū visizcilākā vieta mākslas vēsturē ir Atēnām Atikā.
Apmēram 600 gadus pirms mūsu ēras koka kolonnas Hēras Templī Olimpijā pārdzīvoja materiālu rekonstrukciju. Vecās koka kolonnas tikai nomainītas pret akmens kolonnām. Pamazām arī citas tempļa telpas tika pārveidotas akmenī. Šādas pārvērtības pieredzēja daudzas citas svētnīcas, Grieķu tempļi un nozīmīgas celtnes. Daži no tiem ir veiksmīgi piemēri, kuri saglabājušies cauri gadu gadiem līdz pat mūsu laikiem.
Lielāka daļa mūsu zināšanas nāk no vēlā arhaiskā perioda (550-500 p.m.ē.) un no nevainojamā agrā klasiskā perioda (430-400).
Neviens arhitekts līdz 5.gs.p.m.ē. nav zināms. Imperators Perikls tempļu plānošanu uzticēja Iktīnam, kurš tika dēvēts par vērtīgu sava amata amatnieku.
Galvenais sabiedrisko celtņu veids arī 5. – 4. gs. p.m.ē. bija templis. Pašas pilsētas centrs bija akropole - nocietināta citadele pilsētas augstākajā vietā, kur arī atradās pilsētas templis.
Templis bija dieva mājoklis, kas bija veidots aplūkošanai no ārpuses. Nelielajā iekštelpā ir izvietotas dievu statujas un pilsētas kase, bet visas reliģiskās ceremonijas norisinājās tempļa ārpusē. Grieķu tempļi bija ļoti vienkārši, nelieli un ārkārtīgi harmoniski.
Arhaiskajā laikmetā dažādos Grieķijas apgabalos vietējo celtniecības īpatnību ietekmē izveidojās divi galvenie sengrieķu orderi (tipi) - doriskai un joniskais orderis.
…