MONUMENTĀLĀ ARHITEKTŪRA UN MĀKSLA
Mūsdienu cilvēkim šķiet, ka viens no spilktākajiem Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem ir pieamīdas. Īstenībā tās ir lielas kapenes, atšķirībā no Divupes pakāpienveida piramīdām, kas izmantotas kā pamatnes tempļiem.
Visvairāk piramīdu tika uzceltas Senās valsts laikā. Visvairāk apbrīnu ir saņēmušas lielākās piramīdas Gīzas pilsētas tuvumā. Lilākā un vecākā no tām ir piramīda kura celta faronam Heopsam. Heopsa piramīda ir aptuveni 146 metrus augsta. Nākamā lielākā piramīda ir celta viņa dēlam Hefrēnam. Trešā, mazāk iespaidīgākā (ap 62 metrus augstā), bijusi valdnieka Mikerina kapa vieta.
Izpētot vairākas enciklopēdijas varam pieņemt, ka Heopsa piramīda ir pati lielākā piramīda un ir bijusi 146.6 metrus augsta. Tā tikusi celta no rūpīgi pulētiem akmens blokiem. Katrs notiem ir svēris 2.5 tonnas. Celtnei izmantoti 2300000 šādi bloki, un to cēluši divdesmit gadus. Acīmredzot Heopsa varenība bija iespaidīga, ja jau pavalstnieki uzcēla viņam šādu pēcnāves pieminekli. Kaut gan tas nav skaidri zināms, ka to cēluši pavalstnieki, jo tai laikā nav bijušas tādas tehnikas ar kuras palīdzību varētu uzcelt tādu piramīdu. Bet pēc arhioloģiskajiem izrakumiem ir atrastas cilvēka skeleta kauli, kas arī varētu liecināt par cilvēka roku darbu. Piramīdas iekšienē arhitekts Hemiuns izveidoja pāra apbedījuma kameras. Līdzās piramīdai ir divi tempļi. Viens (t.s. Augšējais) atrodas piramīdas tiešā tuvumā, bet otrs- tik tuvu Nīlas krastam, ka paisuma laikā to sasniedza ūdeņi. Krasta templi dēvēja par Zemienes templi, ar pārējo savienoja tā sauktais Rituāla ceļš.
…
