1. Senās Divupes kultūrā mākslas funkcijas bija paplašinājušās, kļuvušas mūsdienīgākas, salīdzinājumā ar pirmatnējās sabiedrības laikmetu. Seno šumeru mākslai piemita skaistās, rotājošās mākslas funkcijas, tās ir ar nolūku apliecināt augstāko slāņu varu un prestižu. Tomēr māksla vēl joprojām saglabāja arī savu praktisko pielietojamību. Cilvēki, radot mākslas priekšmetus, vēlējās apliecināt savu statusu, nodrošināt augstāko spēku labvēlību, aizbildniecību. Kā arī māksla kalpoja tam, lai fiksētu nozīmīgus notikumus valsts dzīvē un iepazīstinātu ar tiem tautu.
2. Senie šumeri būvēja zikurātus saviem dieviem, pateicībā par pilsētu sargāšanu. Ūras zikurāts bija standarts citiem zikurātiem. Taču zikurāti nebija domāti cilvēku apmeklējumiem, to izbūvē bija ieinteresēts ikviens, jo tas taču bija pilsētai labvēlīgā dieva templis. Uz terasēm tika ierīkoti apstādījumi. Meistarība bija tiešām augstā līmenī, patiesa mākslinieciskuma izjūta. Tika radīts viegluma, greznuma un harmonijas iespaids. Tomēr mākslā saglabājās arī praktiskums. Templī tika izvietotas dievlūdzēju figūriņas, kuru nolūks – aizstāt dzīvo cilvēku, lūgt viņa vietā.
Ja atveidotie dzīvnieki mākslā pārsteidz ar augstu reālisms izjūtu, tad tiem pretstatā cilvēka atveidojums šķiet nemākulīgs neveikls. Taču vēlāk Lagašas valdnieka Guderas skulptūra jau pārsteidza ar savu anatomiski precīzo cilvēka ķermeņa uzbūves risinājumu.
Arhitektūra un māksla bija ar nolūku slavināt valdnieku varenību.
3. Divupes mākslinieku radošā iztēle bija pakļauta tā laika mākslas standartam, iespaidīgs, muskuļots valdnieks, nemākulīgi atveidotas cilvēku figūras, kā arī viņu iztēle bija pakļauta tā laika notikumiem.
…
