Babilonieši bija sena kultūra,kura atradās mūsdienu Irākas teritorijā.Viņiem priekš tiem laikiem bija ļoti attīstīta rakstības,zinātnes un matemātikas sistēma.Lielākā daļa,kas palikusi no senbabiloniešu literatūras tika rakstīta ar metāla irbuli uz mazām māla plāksnēm,sastopami arī darbi kuros izmantots papiruss.Blakus mītiem un likumu krājumiem,tirdzniecības uzskaitēm un grāmatvedībai,Babilonijā jau agri parādījās dažāda veida sacerējumi,kurus varam uzskatīt par daiļliteratūras sākumiem.Tāds ,piemēram,ir polemisks sacerējums „Arkla strīds ar Kapli”.Šajā tekstā galvenie personāži nav dievi,bet gan cilvēku radīti darbarīki,kas nav raksturīgs tā laika literatūrai.Šajā tekstā satopami vispārinājumi un simbolu izmantošana,lietu personificēšana.Novērojamas pirmās demitoloģizācijas iezīmes – mēģinājums atteikties no mīta valodas un mitoloģiskās domāšanas.
Bibliotēkas bija ļoti daudzās pilsētās un tempļos.Sievietes tāpat kā vīrieši mācījās rakstīt un lasīt,un Semītu laikos,tas iekļāva sevī arī izmirušās Šumeru valodas apmācību.
Liels daudzums senbabiloniešu literatūras tika tulkots no Šumeru valodas,arī likumu un reliģiskajā valodā ilgi tika izmantota vecā aglutinējošā Šumeru valoda.vārdnīcas un gramatikas mācību grāmatas bija sastādītas priekš studentiem.
Ir ļoti daudz senbailoniešu literāro darbu,kuru nosaukumi ir palikuši vēl līdz pat mūsdienām.Viens no slavenākajiem no tiem ir Eposs par Gilgamešu,12 grāmatās,kas iztulkotas no Šumeru valodas,tās tulkojis kāds Sin – liqi – unninni,un tika sakārtotas pēc astronomiska principa.Katrā daļā ir aprakstīts par vienu no Gilgameša daudzajiem piedzīvojumiem.Visticamāk,ka daži no stāstiem ir mākslīgi piesaistīti galvenajam varonim.
Vēl viens eposs ir sarakstīts par dzīvības rašanos,kura galvenais mēķis ir cildināt Bel-Marduku aprakstot viņa cīņu ar haosa pūķi – Tiamatu.Pirmajā grāmatā ir dots skaidrojums par pasaules rašanos un gaismas dievu dzimšanu.
…
