Japāna ietilpst lielajā Āzijas kultūru lokā. Lai gan Japānas kultūra ir savdabīga, tā tomēr mirdz Himalaju zvaigznājā līdzās persiešu lirikai, ķīniešu ētikai, indiešu filozofijai. Tradicionāli japāņu kultūra veidojusies un attīstījusies budisma dzīlēs, šajā lielajā austrumu ideālisma okeānā, kurā ieplūst daudzu Āzijas civilizāciju domāšanas sistēmas. Japāņu mentalitāte balstās uz tradicionālismu. Bet tas nozīmē, ka tautas ticējumi vēl ilgāk veiksmīgi pavienosies ar austrumu reliģiju (konfucisms, budisms) un sintoistisko domāšanu.
Japāņu kultūra daudzos aspektos ir unikāla un pārsteidzoša; tā ir piesātināta garīgā dzīve. Tā ir gan pārsteidzošā japāņu pieklājība, daudz dabiskāka nekā ķīniešu ceremoniālā pieklājība. Japāņu izcilās darba spējas vienmēr ir apvienojušās ar spilgti izteiktām goda jūtām un bezierunu paklausību imperatoram. Ja tam visam vēl pievieno savdabīgo austrumu skaistuma izjūtu, kurā kautrība, lakonisms, vienkāršība lieliski sadzīvo ar izsmalcinātību apģērbā un interjerā, tad mēs jau mazliet būsim pietuvojušies japāņu mentalitātei un kultūrai, kurā vispārsteidzošākais mums, eiropiešiem, laikam ir un paliek spēja pilnībā relaksēties no ikdienas burzmas un atrast dvēseles mieru dabas daiļumā, modelējot to ar miniatūru dārzu paradīzi vai „skaistuma nišu” interjerā.…
