Senā Divupe
-Z un A- kalnzemes, kur dzīvoja kareivīgas kalniešu ciltis
-R un DR- Sīrijas stepe un Arābijas tuksn., kur klejoja semītu lopkopju ciltis
-izdevīgs ģeogr. Stāvoklis, lielās upes, Persijas l., karavānu ceļi
-trūka dabas resursi(īpaši D)-tāpēc agri attīstījās plaša ārējā tirdzn. un kontakti ārpus ielejas, vai veikti karagājieni (lai nodrošinātu izejvielu piegādi)
-plūdi, Tigrai un Eifratai pārplūstot, arī tās nesa auglīgus sanešus, deva ūdeni, kalpoja kā satiksmes artērijas.
1. civilizācija- Šumeri- ap 3200. g. p.m.ē.
-radīja pilsētu civilizāciju (ciemu saplūšana). (Pilsētu apņēma mūris, centrā atradās pilsētas galvenā dieva- aizgādņa templis)
-bija attīstīta kultūra -rakstīja ķīļu rakstā -sabiedrisko pārvaldi veica priesteris -katrai pilsētvalstij bija savs valdnieks, sākotnēji tempļa virspriesteris, vēlāk galvenais priesteris un laicīgais valdnieks dalīja varu.
Pilsētvalsts- pilsēta ar lauku novadu un lokālu irigācijas sistēmu, politiskas organizācijas vienība.
2. Akadieši (semīti)- ap 2500. g. p.m.ē. (vietsēži- zemkopji)
-Akadas pilsēta- kur Tigra un Eifrata vistuvāk -pilnībā izmaina politisko situāciju Divupē
-Sargons- izveido 1. dinastisko lielvalsti Divupē, 1.reizi pasaules vēsturē radīja 5400 vīru lielu patst. Karaspēku, tika ieviesta vienota mēru un svaru sistēma (atviegl. tirdz.) -Nodibina Babilonijas pilsētu (gandrīz 2g.t. viens no galvenajiem seno civiliz. centriem un viena no diženākajām pasaules pilsētām. -Vecbabilonijas valsts- izcilākais valdn. Hamurapi. – izveidoja lielvalsti - pirmie likumkrājumi- Hamurapi
3. Asīrijas civilizācija- ap 1375.g
-tad, kad ieņem Bābeli -Bābeli pārceļ uz Nīniju
-asīrieši-pārlieku kareivīgi cilv., nemitīgi karoja, lai kļūtu par valdn., jāpievieno jaunas terit. Asīrijas lielvalsts auga augumā, taču tā nebija apvienota.
4. Haldieši- 625.g. p.m.ē. – Jaunbabilonoijas valsts
639. g. Jaunbabilonijas valsti sagrauj Persija.
Senā Ēģipte 1) Nīla 2) Delta. Noslēgta, izolēta zeme
Atšķirībā no Divupes- ir stabija civilizācija- to nodrošina:
- Viendabīgs etniskais stāvoklis -Vienojošais faktors- Nīla (svētā upe) ap to atradās cilvēku dzīvesvietas
- Ēģiptiešus pārvaldīja Dievs- faraons- vara noturīgāka nekā divupē -Atradās tālu no tautu migrācijas ceļiem
Periodi: -Senās valsts periods (ap 2800.g. p.m.ē. līdz 2050.g.) kad apvienojās Augšēģipte un Lejasēģipte. Centrs- Memfisa. Piramīdas cēla ap 3.-6. dinastiju. -Vidusvalsts (2050-1570. g. p.m.ē.) atjaunota centralizēta valsts ar absolūtu monarhiju. Lielāko varenību sasniedza 12 dinastijas laikā, par galvaspilsētu atkal kļuva Memfisa. Ēģipte uzsāk aktīvāku ārpolitiku- D nodibināja varu pār Kušu, izveidoja vairākus cietokšņus, kas bija arī tirdzn. faktorijas. Veica karagājienus uz Sīriju,Palestīnu . Ēģipte uzplauka arī saimnieciski, izvērsās tirdzn. Apguva Faijīmas oāzi. Beidzas ar hiksu iebrukumu- 2. starplaiks- 1. svešzemju kundzība. -Jaunā valsts. No 1570- 715 g. p.m.ē. -Vēlā valsts. No 715.- 332.g. p.m.ē. Ēģipti pakļauj Maķedonijas Aleksandrs. Ēģiptes civilizācija beidz pastāvēt.
Hiksi aizdedzinājas pilsētas, nodedzināja dievu svētnīcas, noslepkavoja iedz., siev. un bērnus gūstā. Ienesa pārmaiņas valstī(kaut arī respekt. ēģ. pārvaldes strukt. un augsto kultūru. Veicināja bronzas plašāku izmantošanu.
…
