Šekspīra traģēdijas "Hamlets" analīze

1. Sižeta avoti.
Sižeta pamatā ir sena dāņu teika par princi Hamletu, kurš zvēr atriebt savu tēvu, kuru nogalinājis un kura sievu apprecējis tēva brālis Klaudijs. Iespējams sižets balstīts uz Amleta leģendu, kuras tēls Amlets dzīvojis pirms 9.gs., pagānisma laikā. Tomēr atšķirībā no Hamleta, Amlets nekļūst par karali un viņam nav prinča tituls.

2. Darba rašanās vēsture.
Tiek uzskatīts, ka luga sarakstīta 1601.gadā, bet precīzs gads nav zināms, - traģiskajā Šekspīra daiļrades periodā no 1601.-1607.gadam, kad top Šekspīra Lielās un antīkās traģēdijas.

3. Hamleta tēla saturs un nozīme.
Vitenbergas universitātes students – pilnīgi nodevies zinātnei un pārdomām, atradoties tālu no galma dzīves, sastopas ar parādībām, par kurām pat iedomāties nevarēja – atklājas divkosība un izvirtības visā dāņu galvā.
Hamleta tēla saturs nav viennozīmīgi skaidrs, joprojām ir atvērtas diskusijas: Hamleta vēlme nogalināt tēva brāli ir pamata dzinulis darbībai lugā vai Hamleta asinskārības, aukstasinīgas cilvēka psiholoģijas pierādījums? Hamleta tēls tiek interpretēs dažādi, vieni saka, ka tā ir neizlēmība, šaubas, citi to noliedz.
Hamlets zvēr atriebt tēva nāvi, tomēr 4 cēlienu garumā tikai nododas pārdomām, nosoda sevi un citus, filozofē, neuzsākot solījuma izpildi. Tādēļ Hamleta tēla pētniekiem rodas būtisks jautājums: Kādēļ šāda pasivitāte?
…