Šajā traģēdijā ir maz mīlas motīvu, bet tomēr nedaudz ir saskatāmi. Pirmkārt šajā lugā es saskatu dēla mīlestību uz tēvu. Ja Hamletam nebūtu nozīmīgs viņa tēvs, tas nevēlētos atriebt viņa nāvi. Kā arī nebūtu tik skeptiski noskaņots pret savu onkuli un mātes jauno vīru.
Mīlestība iezīmējas arī starp Hamleta māti un Klaudiju. Klaudijs nogalina savu brāli ne tikai tādēļ, lai iegūtu varu, bet arī tādēļ, lai apprecētu viņa sievu. Arī Hamleta māte pārāk ātri aizmirst savu mirušo vīru un apprec citu vīrieti, kas arī liecina par mīlestību. Turpretī pats Hamlets netic sieviešu mīlestībai. “ Vai tas prologs vai gredzenā iegravēts pantiņš? Pārāk īss, mans princi. Kā sievietes mīla”[64lpp] No šī Hamleta un Ofēlijas dialoga var saprast, kāda ir Hamleta attieksme pret mīlu. Luga, kā jau katra Šekspīra traģēdija beidzas ar galvenā varoņa nāvi.
Secinājumi.
Mīlas tēma ir gandrīz vai viena no Šekspīra maģistrālajām tēmā; mīla ir daudzveidīga un dažāda, kas arī ir redzams manā darbā, katrā lugā mīla ir savādāka. Ik lugā mīla allaž vieš dzīves pilnības izjūtu, apliecinādama cilvēka ticību dzīvības nepārtrauktībai pat visdrūmākajās traģēdijās. Šekspīra darbos mīla ietver mīlniekus, laulātus pārus, draugus, vecākus un bērnus. Šī iezīme arī iezīmējas visās, manis apskatītajās lugās ir dažādu veidu mīlestība. Kaut arī mīla lugās ir nelaimīga, kur varoņi ir pakļauti ciešanām un pat nāvei, tomēr darbi ir interesanti un var lasītāju iesaistīt mīlas virpuļos.
…