S.Cveigs "Marija Antuanete"

Gadu simteņiem ilgi Habsburgi cīnījušies ar Burboniem Vācija, Itālijas, Flandrijas kaujas laukos par Eiropas virsvaldību; beidzot abas dinastijas ir nogurušas. 1766.g. ir nolemts izprecināt Ludviga 15. mazdēlu ar Marijas Terēzijas vienpadsim gadīgo meitu. Tikai 1769.g. karalis Ludvigs 15. svinīgi nosūta Marijai Terēzijai rakstu, kurā tas lūdz savam mazdēlam, nākamajam Ludvigam 16. jaunās princeses roku. Ļoti ilgi noritēja gatavošanās kāzām un aizbraukšanas ceremonijai, jo tika saskaņotas abu valstu tradīcija. Nevienam nepiederošā zemē starp Franciju un Vaciju tika uzcet paviljons, ar divām priekšistabām uz Vācijas pusi, kurā Marija Antuantete ieiet vēl kā erchercogiene, un divām priekšistabām uz Francijas pusi, no kurām viņa pēc pārģērpšanas un atvadīšanās no visa, ka saistīts ar Austriju, iznāk kā Francijas dofine. Kompjēnas mežā viņa tirk stādīta priekšā savam vectēvam un nakamajam vīram. 16.maijā Versaijā notiek kāzu svinības.
Būtiski ir minēt to, ka Ludvigs 16. ir impotents. Viņam bija fizisks defekts- fomoze. Un viņa nevēlēšanās iejaukt tajā ķirurgu bija par iemeslu mantinieku neradīšana. Tas ilga 7 gadus.
Marija Antuanete dzīvojot Versaijā jūtas kā „zelta kratiņā”. Viņai neļauj apskatīt savas nākamās valsts galvaspilsētu Parīzi. Taču Marija Antuanete ar to nesamierinās. 1773.g. viņa iegūst atļauju apmeklēt Parīzi no sava vectētiņa. Šī pilsēta viņu apbur un turpmāk viņa tur devās regulāri. Sākumā viņa apmeklēja kultūras pasākumus, taču ar laiku viņa tur devās, lai sevi izklaidētu ballēs, kārsu spēlēs u.t.t.…