Dažus grādus uz ziemeļiem un uz dievnvidiem no ekvatora klimats parasti ir ļoti sauss. Taču noteiktos mēnešos tur kļūst ļoti karsts un sākas lietusgāzes. Šos pasaules apgabalus sauc par savannu rajoniem. Nosaukumu tie ieguvuši no Āfrikas savannas, kas ir visplašākais apvidus ar šāda tipa klimatu.
Savvaļas dzīvnieki savannā.
Daudzus savannas apgabalus izmanto lopkopībai, savvaļas dzīvnieki tos ir atstājuši. Taču Āfrikas savannā ir lieli nacionālie parki, kuros vēl ir daudz savvaļas dzīvnieku.
Savvaļas dzīvniekiem ir jāpanes sausums. Lielie zālēdāji – žirafes, zebras, antilopes, ziloņi un degunradži – var pārvarēt milzu attālumu. Ja viens apvidus izkaltīs, dzīvnieki dodas uz vietām, kur ir ūdens un veģetācija. Plēsēji – lauvas, gepardi un hiēnas – uzglūn zālēdāju dzīvnieku bariem. Sīkie dzīvnieki, kas nevar tālu pārvietoties, sauso sezonu pavada vasaras guļā. Daudzi mazie dzīvnieki uzturas zem zemes un iznāk vispusē tikai pēc saules rieta, kad ir vēsāks.
Kas aug savannās?
Augšanas apstākļi savannā ir skarbi. Augsne satur maz barības vielu, tā izkalst sausajā periodā, bet pārvēršas purvā lietus sezonā. Sausās sezonas beigās bieži izceļas ugunsgrēki.
Zāle ir ļoti izturīga un šādos apstākļos aug labi. Šeit var sastapt tūkstošiem dažādu augu sugu. Taču, lai neizietu bojā, kokiem nepieciešamas dažas īpašības, kas tos pasargā no sausuma un ugunsgrēkiem.…
