Preču realizēšana uz kredīta ir saistīta ar risku, ka pircējs nesamaksās. Preču pārdošanas dienā nav iespējams zināt, kura darījuma dēl radīsies zaudējumi, jo uzņēmums preces pārdod ar pārliecību, ka tiks saņemta samaksa. Ja pēc noteikta laika (pēc vairākiem mēnešiem, nākamajos pārskata gados) kļūst zināms, ka pircēja parādu nekad vairs neizdosies piedzīt, tas ir jānoraksta no bilances.
Kavētie parādi atkarībā no to atgūšanas iespējamības tiek iedalīti:
- šaubīgos parādos;
- bezcerīgos (zaudētos) parādos.
Pie nedrošiem un bezcerīgiem parādiem pieskaitāmi parādi, kas nav dzēsti ilgāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.
Šaubīgie parādi ir debitoru parādu summas, kuru saņemšanas iespējas tiek apšaubītas. Šaubīgiem debitoru parādiem veido uzkrājumus, lai bilancē tos parādītu neto vērtībā, tas ir, no to uzskaites vērtības grāmatvedībā atņemot izveidoto uzkrājumu atlikumus.
Parāds tiek uzskatīts par nedrošu, pamatojoties uz jebkuriem no uzskaitītajiem kritērijiem:
- ir zināms, ka pret debitoru ierosināts tiesas process par tā atzīšanu par bankrotējušu;
- lai gan ir bijuši vairākkārtēji atgādinājumi, debitors neko nav samaksājis;
- ja debitors apšauba uzņēmuma tiesības piedzīt šo parādu;
- ja ir citas pazīmes, kas liecina, ka parāds netiks pilnībā samaksāts.
Bezcerīgie (zaudētie) parādi ir tādi, kas tiek uzskatīti par zaudētiem bez cerībām tos kādreiz atgūt. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu, tas attiecīgi jānoraksta no uzkrājumiem nedrošajiem parādiem vai jāiekļauj zaudējumos. Uzsverams, ka debitoru parāds vispirms kļūst par šaubīgu un tikai pēc tam par bezcerīgu.
Parādu uzskata par bezcerīgu, pamatojoties uz jebkuru no uzskaitītajiem kritērijiem:
- ir tiesas spriedums vai citi dokumenti, kas liecina, ka, lai gan veikti visi pasākumi parāda atgūšanai, tas nekad netiks atmaksāts;
- debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts saskaņā ar attiecīgās institūcijas lēmumu;
- ir tiesas spriedums, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu, ja šo uzņēmumu īpašuma nepietiek parādu dzēšanai;
- ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja atzinums par piedziņas neiespējamību;
- debitors - juridiska persona - ir izslēgts no LR Uzņēmumu reģistra;
- ir iestājies saistību noilgums; saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu - 10 gadi.
[Aivars Ludbaržs „Finanšu grāmatvedība tirdzniecībā” Lietišķās informācijas dienests R:2003 – 282 lpp]
- kā arī jebkurš cits parāds, par kuru firma ir pārliecināta, ka piedzīt to nav iespējams vai nav lietderīgi.
[Marina Januška „Grāmatvedības uzskaite praktiskās situācijās” Merkūrijs LAT R:2003, 360 lpp]
Dažkārt, ja uzņēmums saviem spēkiem nevar atgūt šaubīgu debitora parādu, ir iespēja piesaistīt profesionālus parādu piedzinējus. Uzņēmums ar parādu piedzinēju vienojas par vienu no darījumu veidiem:
• maksāt atlīdzību par katru piedzīto parādu atkarībā no parāda piedziņas sarežģītības;
• cedēt jeb pārdot parādu, noslēdzot cesijas līgumu.
Cesija ir prasījuma tiesību tālāk nodošana bez parādnieka piekrišanas. Pārdodot parādu, uzņēmums neatgūst visu parāda summu, jo zināmu daļu cedents patur sev kā atlīdzību par darījumu. Atlīdzību parādu piedzinējam uzņēmums grāmato izmaksās.
[R.Grigorjeva, A.Jesemčika, I.Leibus, A.Svarinska Finanšu grāmatvedība / Izglītības soļi, R: 2004 246 lpp]
Debitors uzskatams par šaubīgo ja parads nav apmaksāts 90 dienu lakā.???
…
