Satversmes vēsture

Satversme ir Latvijas Republikas konstitūcija. Šo jaunvārdu ir radījis Atis Kronvalds. Tā uzskatāma par īso konstitūciju, un tai ir 116 panti (līdz 1998. gadam, kad pieņēma nodaļu „Cilvēka pamattiesības”, bija 88). Satversme pieņemta 1922. gadā un ar dažiem papildinājumiem pamatā palikusi nemainīga līdz pat mūsdienām.
Satversme reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts iekārtu (ieskaitot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas), svarīgākās pilsoņu tiesības, vēlēšanu un referendumu sistēmu utt. Formāli satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. Satversme ir tiesību normas, kas reglamentē valsts dzīves principus.
1918.gada 18.novembrī Latviju dibināja un proklamēja kā demokrātisku republiku, paredzot, ka Latvijas Satversmi noteiks Satversmes sapulce,- Katras modernas valsts, bet it īpaši dēmokrātiskas republikas nepieciešams pamatelements ir viņas tiesiskā struktūra, kuru noteic tās konstitūcionālie resp. pamatlikumi un kas to raksturo starptautiskā laukā kā attiecīgu tiesību subjektu. Šie brīvi vēlētās Satversmes sapulces pieņemtie konstitūcionālie likumi, uz kuru pamata Latvija visus tās brīvības gadus ir pastāvējusi kā suverēna un līdztiesīga valsts starptautiskā dzīvē, ir 1920.gada 27.maija deklarācija par Latvijas valsti un 1922.gada 15.februāra Latvijas republikas satversme. Pēdējā savā 1. un 2.pantā atkārtoti ietver minētās deklarācijas saturu un noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
…