2.2. Satversmes teksts
Valstu konstitūcijas, lai gan ir veidotas pēc noteiktiem juridiskās tehnikas un uzbūves principiem un nereti tiek savstarpēji salīdzinātas, satura ziņā ir unikālas. Konstitūciju saturs starp valstīm atšķiras, jo katra valsts pati konstitūcijas pieņemšanas laikā ir izšķīrusies, ar kādu regulējumu un tekstu šo konstitūcijas saturu piepildīt.
1922.gada 15.februārī pieņemtā Satversme sastāvēja no 7 nodaļām un 88 pantiem: 1. Vispārējie noteikumi (1.-4.p.);
2. Saeima (5.-34.p.);
3. Valsts prezidents (35.-54.p.);
4. Ministru kabinets (55.-63.p.);
5. Likumdošana (64.-81.p.);
6. Tiesas (82.-86.p.);
7. Valsts kontrole (87.-88.p.).
1.nodaļā “Vispārējie noteikumi” tika pasludināti svarīgākie Latvijas valsts iekārtas konstitucionālie principi, kas tika ietverti jau 1920.gada 27.maijā izdotajā “Deklarācijā par Latvijas valsti”, konkrēti tautvaldības principi- “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”(1.p.) un tautas suverenitātes princips- “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai” (2.p.), tika noteikta Latvijas valsts teritorija (3.p.), kā arī raksturots valsts karogs (4.p.).
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir saglabāts iepriekš rakstītais Satversmes teksts. Kopš tā laika Satversme ir arī vairākkārt grozīta – kopumā 12 reizes, mainot pantu formulējumu, iekļaujot jaunus pantus un pat veselu nodaļu – 8.nodaļu.
…